Pirms 50 gadiem 26. jūnijā bijušais ASV prezidents Džons Ficdžeralds Kenedijs Rietumberlīnē uzstājās ar savu vēsturisko runu „Ich bin ein Berliner [Es esmu berlīnietis]”, kurā slavināja pilsētas iedzīvotājus par viņu nepakļaušanos mēģinājumiem iebiedēt ar Austrumvācijas uzcelto Berlīnes mūri. Šajā uzrunā Kenedijs izklāstīja savu vīziju par to, kā nākotnē būtu jārisina Aukstā kara problēmas.
Šodien pie Brandenburgas vārtiem savu uzrunu teica pašreizējais ASV prezidents Baraks Obama. Arī viņš lielu uzmanību pievērsis kodoldrošības jautājumiem, paziņojot par plāniem samazināt gan ASV, gan arī Krievijas kodolarsenālus.
„Šodien es paziņoju par papildus soļiem uz priekšu. Pēc visaptverošas pārbaudes es esmu konstatējis, ka mēs varam nodrošināt ASV un mūsu sabiedroto drošību, kā arī saglabāt savas stratēģiskās iebiedēšanas spējas, vienlaicīgi samazinot mūsu stratēģiskos kodolieročus par vienu trešdaļu. Un es centīšos panākt, lai šādus samazinājumus veic arī Krievija,” sacīja Obama.
Saskaņā ar 2010. gadā noslēgto jauno START līgumu, ASV un Krievijas rīcībā nedrīkst būt vairāk par 1550 kodolgalviņām un ne vairāk kā 700 raķešu palaišanas iekārtām. Obama arī ierosinājis izstrādāt jaunus starptautiskus noteikumus kodolenerģijas izmantošanai mierīgiem mērķiem, nosodot Irānas un Ziemeļkorejas kodolbruņošanās plānus.
Krievijas puse uz šo ierosinājumu jau atbildējusi visai piesardzīgi. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka nedrīkst pieļaut stratēģiskās atturēšanās līdzsvara izjaukšanu vai arī kodolspēku efektivitātes mazināšanos. Krievijas puse uzskata, ka uz problēmu ir nepieciešams skatīties daudz plašāk un panākt, lai savus kodolarsenālus sāk mazināt arī pārējās valstis, ne tikai ASV un Krievija.
Baraka Obamas vizīte Vācijā notiek laikā, kad plānots uzsākt sarunas par apjomīgā brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu starp ASV un Eiropas Savienību. Kā savā uzrunā norādīja Obama, Savienotajām valstīm ir svarīgi, lai Eiropā tiktu pārvarētas ekonomiskās grūtības, tostarp risināts bezdarba jautājums:
„Savienotās valstis būs līdzās Eiropai, kad jūs cenšaties stiprināt savu eiro savienību. Mēs gribam ar jums sadarboties, lai pārliecinātos, ka jebkura persona var izbaudīt cieņu un godu no darba. Neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo Čikāgā, Klīvlendā, Belfāstā vai Berlīnē, Atēnās vai Madridē, visi ir pelnījuši šo iespēju. Mums ir nepieciešamas ekonomikas, kas strādā visiem cilvēkiem, nevis tikai tiem, kas atrodas pašā augšā.”
Kā norāda raidsabiedrība CNN, laikā, kad Lielbritānija spriež par iespējamo izstāšanos no Eiropas Savienības, bet Francija cīnās par ekonomikas atlabšanu, Vācija ir kļuvusi par nozīmīgāko sabiedroto. ASV ir ieinteresēta, lai Vācijas vadībā Eiropa atkal kļūtu par nozīmīgu spēlētāju, ar kuru kopā var stāties pretī dažādiem globālajiem izaicinājumiem.
