Karstums, bijusī Kurzemes hercogistes kolonija un zeme, uz kurieni lidoja aviators Herberts Cukurs: šādas atbildes uz jautājumu, ar ko viņiem saistās Gambija, sniedza Rīgas ielās satiktie cilvēki.
Gambijas vārds reti izskan ziņu virsrakstos, bet tā ir zināma katram latvietim, kurš skolā mācījās par Kurzemes hercogisti un tās kolonijām. Starp citu, angļu valodā valsts nosaukums ir neparasts – The Gambia. Viens no artikula piekabināšanas mērķiem bija, lai valsts netiek jaukta ar Zambiju.
Īslaicīgais koloniālisms
Kurzemes un Zemgales hercogistes aizjūras īpašumi Rietumāfrikā Gambijas upes grīvā bija ļoti īss, nenozīmīgs un patiesībā – ar Latviju nesaistīts posms. Tas bija saistīts ar dažiem latviešiem, bet ne ar Latviju kā valsti. Kurzemes hercogistes klātbūtne Gambijā ilga no 1651. līdz 1660. gadam. Kurzemnieki galvenokārt darbojās salās Gambijas upes grīvā, kas kādreiz bija arī lielākais transatlantiskās vergu tirdzniecības centrs.
Kurzemnieki bija pirmie eiropieši, kas tur ieradās, bet no vietējiem cilšu vadoņiem viņi nopirka arī nelielu teritoriju kontinentālajā Āfrikā. Vēlāk zaudēja to holandiešiem, proti, ar zviedru algotu pirātu palīdzību tā nonāca holandiešiem piederošās Nīderlandes Austrumindijas kompānijas rokās. Starp citu, tā tiek uzskatīta par lielāko megakorporāciju cilvēces vēsturē.
Kurzemes hercogiste nepilnus desmit gadus izmantoja Āfrikas koloniju, lai tirgotos. Ieveda no Kurzemes dzelzi, dzintaru, stiklu, sāli un, protams, šņabi. Atpakaļ veda ziloņkaulu, dzīvnieku ādas, garšvielas, zeltu, palmu eļļu un, protams, vergus.
Raganu medības
Gambija mūsdienās ir Āfrikas kontinenta mazākā valsts, kas neatkarību no Lielbritānijas ieguva 1965. gadā.
Gambijai ir tikai viena kaimiņvalsts – Senegāla. Tā burtiski ieskauj mazo Gambiju un no 1982. līdz 1989. gadam pastāvēja kā vienota valsts – Senegambija.
Gambijā no 1994. līdz 2017. gadam valdīja bēdīgi slavens un cilvēktiesību pārkāpumiem bagāts režīms. Tik nepatīkams bija šis režīms, ka citas pasaules valstis vispār izvairījās ar šo 2,3 miljonu iedzīvotāju lielo musulmaņu valsti sadarboties.
Režīms ne tikai regulāri nolaupīja, ieslodzīja un nogalināja politisko opozīciju, žurnālistus un gejus, bet pat vēl 2009. gadā oficiāli sankcionēja raganu medības, kas iekļāva sieviešu nolaupīšanu no ciematiem, piedzirdīšanu ar halucinogēnam vielām un “centieniem pārmācīt”. Raganu ārstu izdarību rezultātā daudzas sievietes mira no saindēšanās ar vielām, ko viņām spieda dzert. Nerunājot par visu pārējo, ko viņām nācās pārciest.
Balso ar lodītēm
Kopš 2017. gada valsts prezidents ir Londonā izglītību ieguvušais Adama Barovs, starp citu viņš ir strādājis par veikala apsargu, lai apmaksātu studijas Londonā. Viņu inaugurēja amatā Gambijas vēstniecībā tās vienīgajā kaimiņvalstī Senegālā.
Iemesls – Barovs uzvarēja godīgās un demokrātiskās vēlēšanās, kuras iepriekšējais prezidents Jaja Džamehs sākumā atzina un tad izdomāja, ka neatzīst. Bailēs, ka viņu nogalinās, Barova devās uz Senegālu.
Starp citu, Gambijā tiek izmantota ļoti neparasta balsošanas metode, jo mums ierasto papīra biļetenu vietā vēlētāji izmanto mazas lodītes, kas tiek iemestas urnā un pēc tam saskaitītas.
Tagad iepriekšējais prezidents Džamehs dzīvojot kādā villā Ekvatoriālajā Gvinejā. Vēl nesen viņš esot brīdināts nemēģināt atgriezties Gambijā, jo viņa drošību nevarot un negribot garantēt. Pret viņu ierosināta virkne krimināllietu, tai skaitā arī par 45 miljonu eiro piesavināšanos vairāk nekā 20 gadus ilgušās prezidentūras laikā.
Eksportē riekstus
Lai arī iedzīvotāju skaits Gambijā ir par kādiem 400 000 lielāks nekā Latvijā, visa Gambijas ekonomika ir apmēram astoņas reizes mazāka tikai par šā brīža Latvijas Republikas valsts budžetu. Piemēram, Gambijas aizsardzības budžets ir tikai apmēram 12,5 miljoni eiro.
Gambijas lielākais tirdzniecības partneris ir Ķīna, kura gan importā, gan eksportā aizņem apmēram trešo daļu. Reeksportam ir milzīga nozīme, ņemot vērā valsts ģeogrāfisko stāvokli.
Gambija ražo un eksportē galvenokārt riekstus – gan Indijas, gan zemesriekstus. Eksportē arī kokmateriālus, zivju eļļu un zvērādas.
Zemesriekstu eksports ir otrs lielākais naudas avots. Lauksaimniecībā ir nodarbināti apmēram 80 procenti valsts iedzīvotāju, tā veido apmēram trešo daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP). Svarīga nozare Gambijā ir arī tūrisms, kas veido ap 20% no IKP.