Varas maiņa Gambijā – unikāls piemērs reģionā

2016. gada decembrī Gambijas iedzīvotāji izdarīja vēsturisku izvēli, ievēlot nekustamo īpašumu aģentu Ādamu Berovu par prezidentu ar 45% balsu vairākumu, tā nomainot 22 gadus pie varas esošo autoritāro līderi Jahja Džammehu. Viņa atteikšanās atkāpties no amata lika iejaukties Rietumāfrikas Ekonomiskās Kopienas (ECOWAS) dalībvalstīm un izmantot militāro spēku, lai panāktu diktatora aiziešanu. Janvāra beigās Jahja Džammehs pameta valsti, lai dotos uz Ekvatoriālo Gvineju. Gambijas gadījums ir unikāls piemērs veiksmīgai reģionālai sadarbībai, ar kuras palīdzību tika panākta demokrātiska lēmuma ievērošana. Ko tas nozīmē valsts nākotnei?

Gambija ir maza Rietumāfrikas valsts ar diviem miljoniem iedzīvotāju, par kuras prezidentu 1994. gadā militārā apvērsuma rezultātā kļuva Jahja Džammehs. Viņa valdīšanas laikā notika piecas vēlēšanas, kuras starptautiski tika atzītas par nebrīvām. Pēc uzvaras 2011. gadā viņš paziņoja, ka ir gatavs vadīt valsti vienu miljardu gadu. Viņa režīmu raksturoja regulāri cilvēktiesību pārkāpumi – spīdzināšana, preses brīvības ierobežošana, vardarbīga vēršanās pret opozīcijas pārstāvjiem, kā arī ierobežota cilvēku pulcēšanās brīvība.

2016. gadā valstī norisinājās protesti, kuru rezultātā 90 opozicionāri un viņu atbalstītāji nonāca cietumā. Viens no zināmākajiem opozīcijas pārstāvjiem tika piekauts līdz nāvei.

Lai gan sākotnēji Džammehs pieņēma decembra vēlēšanu rezultātus, vēlāk viņš paziņoja, ka neatkāpsies. Viņš apgalvoja, ka vēlēšanas bijušas negodīgas, tomēr, visticamāk, iemesls bija bailes no tā, kā pret viņu varētu vērsties opozīcijas pārstāvji. Par to liek domāt tas, ka pēc Barova uzvaras velēšanās opozīcija aicināja iesaldēt Džammeha aktīvus un viņu tiesāt.

Vēlme palikt pie varas lika Džammeham vērsties Augstākajā tiesā, ar kuras spriedumu palīdzību viņš vēlējās pagarināt savu valdīšanas termiņu. Tomēr tas bija veltīgi. Tam sekoja mēģinājums noturēt varu, izsludinot 90 dienu ārkārtas periodu. Taču arī tas viņam nepalīdzēja saglabāt politisko atbalstu, jo prezidentam pakļautie ministri atkāpās no amata un armijas vadība novērsās. Tas savukārt nozīmēja, ka mazā Gambijas armija nebija gatava stāties pretim ECOWAS vienotajiem spēkiem. Baidoties no politiskajiem nemieriem, aptuveni 45 tūkstoši cilvēku bēga uz Senegālu un Gvineju.

ECOWAS iejaukšanās un reģionālā sadarbība rod risinājumu politiskajai nestabilitātei

Pēc tam, kad Džammehs atteicās atkāpties no amata, Senegāla vērsās ANO Drošības padomē, lūdzot starptautisko atbalstu ECOWAS mēģinājumiem atrisināt situāciju. Organizācija uzņēmās iniciatīvu, saņemot atbalstu no Āfrikas Savienības, Eiropas Savienības, kā arī ANO. Tika pieņemta ANO rezolūcija, kura atbalstīja ECOWAS mēģinājumus mierīgi atrisināt situāciju Gambijā, kā arī aicināja Džammehu atkāpties un ļaut Berovam ieņemt prezidenta amatu. Rezolūcijas nostādne gan bija, ka situācija būtu jārisina ar politiskiem līdzekļiem, un tajā nebija minēts atbalsts militārai iesaistei. Tomēr nav skaidrs, vai bez militāras iesaistes būtu sasniegti tie paši rezultāti.

ECOWAS intervence izskaidrojama ar Džammeha sabiedroto trūkumu reģionā, kā arī organizācijas aktīvi prodemokrātisko nostāju un vēlmi uzturēt demokrātiskās vēlēšanu normas Rietumāfrikas reģionā.

Diplomātiskajās sarunās ar Jahju Džammehu iesaistījās gan Gvinejas, gan Mauritānijas prezidenti, mēģinot panākt prezidenta mierīgu atkāpšanos. Tas tika panākts pēc ilgām sarunām, kā arī ECOWAS spēku ienākšanas valstī. Vēlā sestdienas vakarā Džammehs atkāpās no amata un devās uz Ekvatoriālo Gvineju, bet 26. janvārī Gambijā atgriezās tās jaunievēlētais līderis Ādams Berovs, kurš amata zvērestu bija pieņēmis Gambijas vēstniecībā Senegālā.

Gambijas politiskā krīze tika atrisināta bez asiņainas cīņas, izmantojot reģionālo sadarbību un starptautisku spiedienu kā līdzekli.

ECOWAS spēja uzņemties aktīva reģionāla spēlētāja lomu šajā gadījumā bija nozīmīga, jo spēja panākt plašāku starptautisko organizāciju iesaisti. Diplomātisko pūļu apvienošana ar militāriem draudiem Gambijas gadījumā nostrādāja kā veiksmīga stratēģija.

Vai Gambijas nākotnē gaidāma demokratizācija?

Berova ievēlēšana decembrī bija pārsteigums daudziem. Viņa uzvaru nodrošināja aktīva sociālo mediju kampaņa, ieilgusi ekonomiskā krīze valstī, jauniešu un Gambijas diasporas atbalsts. Tomēr jaunievēlētais līderis saskarsies ar daudziem izaicinājumiem, jo valsts 22 gadus ir atradusies autoritāra režīma skavās. Berova fokuss varētu būt ekonomikas, kā arī armijas reformas, jo tā bija viens no spēcīgākajiem Jahja Džammeha atbalstītājiem.

Berova plānos ir vēlēšanu likuma izveide, kurš novērstu situāciju, ka valsts vadītājs var palikt amatā ilgāk par savu termiņu. Tāpat jaunievēlētais prezidents ir solījis mainīt iepriekšējā režīma antirietumniecisko nostāju.

Intervijā Berovs norādīja, ka vēlas mazināt korupciju un nepotismu valstī, veikt lauksamniecības reformas, reformēt sabiedrisko sektoru, kā arī attīstīt kalnrūpniecības sektoru un ražošanu, lai radītu jaunas darba vietas.

Valstī vēl joprojām atrodas 4000 Rietumāfrikas valstu karavīru, lai nodrošinātos pret iespējamiem uzbrukumiem no bijušā prezidenta atbalstītājiem. Tie uzturēsies valstī divas līdz trīs nedēļas, līdz Berovs jutīsies drošs savā amatā. Tiek ziņots, ka bijušais prezidents ir devies prom no Gambijas ar nozagtiem 11 miljoniem ASV dolāru, kā arī divām "Rolls Royce" automašīnām un vienu "Bentley" automašīnu.

Tā kā Džammehs atrodas izsūtījumā, iespējas viņu tiesāt ir mazas, turklāt nav skaidrs, ko iekļāva vienošanās, kas lika viņam atkāpties no amata. Iespējams, tā paredzēja amnestiju pret tiesāšanu.

Turklāt jauno prezidentu sagaida svarīgāks uzdevums – kā vadīt valsti, kuras pieredze demokrātiskā pārvaldībā ir minimāla?

Pašreizējā politiskā koalīcija ir trausla un tās vienojošais faktors bija nepatika pret Džammehu.

Berovs spēs pildīt savus vēlēšanu solījumus tikai tad, ja koalīcija, kura atbalstīja viņu vēlēšanu laikā, atbalstīs viņu arī tagad. Labvēlīga iznākuma gadījumā Gambijai ir iespējas pārraut saites ar savu autoritāro vēsturi un panākt izaugsmi un attīstību.

Jaunākie notikumi liecina, ka valsts demokratizācija veicinās arī aktīvāku pilsonisko darbību. 31. janvārī 1500 jauniešu devās protestēt pie Gambijas Nacionālās asamblejas, pieprasot tās atkāpšanos, jo tā bija atbalstījusi bijušā prezidenta lēmumu izsludināt valstī ārkārtas stāvokli. Daudzi politiski aktīvi jaunieši to saredz kā nodevību un uzskata, ka asambleja nerīkojas valsts iedzīvotāju interesēs. Demokratizācija nozīmē viedokļu pluralizāciju, un izskatās, ka Gambijas iedzīvotāji ir gatavi pielietot savas jauniegūtās politiskās brīvības.