- Ceturtdien Eiropas Savienības līderu sanāksmē Briselē Vācijas kanclere Angela Merkele lika saprast, ka kompromiss ir iespējams.
- Jaunais Grieķijas premjers Aleksis Ciprs paziņoja, ka Atēnas nevienu nešantažē un neļaus šantažēt sevi.
- Pirmdien paredzēta vēl viena eirozonas finanšu ministru sanāksme, un Briselē norāda - tās laikā ir jāredz, kāds tieši ir Grieķijas piedāvājums.
ES līderu samitā jautājums par Grieķiju nespēlēja svarīgu lomu, preses konferencē paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele. Cenšoties mīkstināt spriedzi saistībā ar jaunās valdības Atēnās prasībām pārskatīt aizdevuma programmu, viņa paziņoja, ka tikšanās ar Grieķijas premjera Aleksi Cipru „bija ļoti draudzīga”.
Dodot mājienu, ka ir telpa diskusijām par Atēnu prasībām, Merkele norādīja, ka „Eiropa vienmēr cenšas atrast kompromisu”.
Tajā pašā laikā Merkele, kuru Grieķijā daudzi uzskata kā atbildīgu par bargajiem taupības pasākumiem, uzsvēra, ka ES uzticamība ir atkarīga no tās spējas pieturēties pie noteikumiem.
Merkeles un Cipra tikšanās sekoja trešdien notikušajai eirozonas valstu finanšu ministru sanāksmei, kurā vienošanās par to, ko darīt tālāk, tomēr netika panākta. Eirogrupa mēģinās vēlreiz, sanākot uz vēl vienu tikšanos pirmdien.
Ciprs Briselē atkal vēlreiz pauda pārliecību, ka vienošanās par „savstarpēji dzīvotspējīgu risinājumu” ir panākama.
Viņš arī paziņoja, ka Grieķija nevienu nešantažē un ka tā neļaus nevienam šantažēt sevi: „Mēs nepiekrītam smagas un stingras fiskālās disciplīnas noteikumiem, Stabilitātes paktam. Tomēr mums ir pienākums tos ievērot, jo šie noteikumi ir pamatā Eiropas Savienības līgumiem. Es domāju, ka šeit atrodams galvenais kompromiss, galvenā kombinācija - ievērot pamatprincipus, ievērot demokrātijas un noteikumu principus.”
Cirps norādīja, ka samitu izmantoja, lai parādītu kolēģiem Eiropā, kā varētu darboties jauns aizdevuma programmas plāns. Laika virs nav daudz. Pašreizējās programmas termiņš beigsies 28.februārī - pēc divām nedēļām. Jaunā valdība programmu ar pašreizējiem nosacījumiem nevēlas pagarināt, tā vietā vēloties pārējas vienošanos, kas ļaus Atēnām palikt virs ūdens, līdz ar kreditoriem izdosies panākt vienprātību par jaunu reformu plānu.
Turpmākais attīstības scenārijs pagaidām grūti prognozējams. Ja programma netiks pagarināta pēc februāra beigām, tad Atēnas nevarēs saņemt pēdējo aizdevuma maksājumu septiņu miljardu eiro apmērā, un Grieķijas valsts kasē draud izbeigties nauda.
Grieķijas valdība norādījusi, ka piekrīt 70% no līdzšinējās reformu programmas, bet pārējo grib mainīt. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers norādīja, ka pirmdien paredzētajā Eirogrupas sanāksmē ir jāredz, kāds tieši ir Atēnu piedāvājums: „Attiecībā uz Grieķiju, es joprojām esmu bažīgs. Pirms pirmdienas tikšanās vēl ir jāizdara daudz lietu. Grieķijas valdība ir teikusi, ka viņi piekrīt 70% no esošās programmas. Mums ir jāskatās, kas ir 70%, kam jaunā Grieķijas valdība piekrīt, un kas ir 30%, kam viņi nepiekrīt. Mēs skatīsimies, ko var darīt.”
Ja jaunais Grieķijas premjers Ciprs nespēs pildīt vēlētajiem dotos solījumus par būtiskām izmaiņām aizdevuma programmas nosacījumus un bargās taupības izbeigšanā, tas draud ar valdības krišanu un jaunām vēlēšanām. Ja vienošanās ar Grieķiju nav, tas apdraud arī eirozonas stabilitāti. Ir arī bažas ar ģeopolitisku pieskaņu, jo bez vienošanās ar eirozonas partneriem Atēnas pēc palīdzības var lūkoties Krievijas vai Ķīnas virzienā, kaut šādā gadījumā atklāts ir jautājums, cik šīs valstis pašas būtu spējīgas un gatavas dot aizdevumus.
Jau vēstīts, ka ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
ES saskata maz izredžu šajā nedēļā panākt ar Grieķijas jauno valdību galīgu vienošanos, lai atrisinātu valsts parādsaistību krīzi.
