Īpašu uzmanību ASV pašlaik piešķir tā sauktajiem taktiskajiem kodolieročiem, kur ilgstoša arsenāla samazināšanas rezultātā Krievijas pārsvars pēdējos gadu desmitos ir pieaudzis.
Precīzi dati par kodolieročiem nav pieejami, taču nozares ekspertiem aptuvenā aina ir skaidra. Jau kopš Aukstā kara laika pārliecinoši lielākā daļa kodolieroču joprojām pieder Krievijai un ASV.
Lielākā daļa no tām gan nav izvietotas vai gaida demontāžu. To likvidēšana atkarīga no tādiem līgumiem kā Stratēģiskās bruņojuma samazināšanas līguma “START”, kam pašlaik ir neskaidra nākotne.
Uzreiz pēc inaugurācijas Donalds Tramps kritizēja 2010. gadā Obamas parakstīto “START” pagarināšanu ar ilgtermiņa mērķi samazināt kopējo arsenālu līdz 1000 kodolgalviņām. Nosaucot to par kārtējo amerikāņu interesēm neizdevīgo sava priekšteča vienošanos, prezidents pavēlēja pārskatīt ASV kodolstratēģiju.
Tagad tā vainagojusies ar jaunāko ASV “Kodolpozīcijas pārskatīšanas” dokumentu – agresīvāku par iepriekšējiem un ar īpašu uzsvaru uz tā sauktajiem nestratēģiskajiem jeb taktiskajiem kodolieročiem.
Tiem krietni ir mazāks rādiuss un jauda, taču līdz ar to reizē – praktiskas pielietošanas iespēja bez kodolapokalipses sākšanas.
Dokuments izraisījis bažas par ASV kodolbruņošanās atsākšanu. Tomēr Starptautiskajā Minhenes drošības konferencē aizvadītajā nedēļā
ASV mierināja, ka notiekošais uzskatāms vien par spēles lauka izlīdzināšanu, ņemot vērā, cik daudz savstarpējās vienošanās militāro tehnoloģiju attīstībā ignorējot Krievija.
“Pēdējos 10 gadus ASV valdība ir koncentrējusies uz kodolieroču samazināšanu. Citas valstis – Krievija - šādus samazinājumus nav veikušas. Izveidojusies milzīga starpība nestratēģiskajos kodolieročos starp ASV un Krieviju. Mēs šo ieroču skaitu esam samazinājuši par 90% pēdējo gadu desmitu laikā. Tāpēc Kodolieroču pozīcijas pārskatīšana vienkārši ir reakcija jaunu drošības situāciju, uz kuru mums jāatbild ar mūsu kodolieroču arsenāla atjaunināšanu,” sacīja ASV Valsts sekretāra vietnieks Džons Salivans.
Tuvākajos gados ASV varētu pat izstrādāt vairākus jaunus, īpaši kodolieročus. Kā teikts Pentagona dokumentā – tā būtu atbilde uz Krievijas projektiem.
“Melnraksts kodolkaram” – tā jauno ASV stratēģiju nosaukusi Starptautiskā kampaņa kodolieroču aizliegšanai,
kas pērn saņēma Nobela miera prēmiju. Tā norāda, ka dokuments uzdzenot tirpas un liecinot par atgriešanos pie Aukstā kara mentalitātes.
Tomēr Minhenes konferencē NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un dalībvalstu politiķi atgādināja par to, ka no spēku līdzsvara nodrošināšanas atkarīga pašu drošība.
Runājot par Eiropas Savienības aizsargāšanās spējām, Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels konferencē izteicās vēl tēlaināk – “pasaulē, pilnā ar plēsoņām, nevaram būt veģetārieši”. Taču, kā atgādināja ASV kongresmenis Adams Smits, svarīgi, lai sacensības par kodolpogu izmēru, nepārvērstos sacensībās kodolpogu spaidīšanā. Galu galā – bumba, kas Otrā pasaules kara noslēgumā nopostīja Hirosimu, mūsdienu izpratnē ir kā mazas jaudas taktiskais kodolierocis.
