Zviedrijas valdība ir lūgusi Somijas kolēģiem aizkavēt lēmuma pieņemšanu par valsts iespējamo pievienošanos NATO, vēsta somu laikraksts „Iltalehti”. Savukārt zviedru izdevums „Dagens Nyheter” raksta, ka Somijas valdība ir atsaukusies Zviedrijas lūgumam.
Zviedrijā arvien biežāk izskan bažas, ka Somija pārāk strauji virzās uz dalību NATO, bet Zviedrijai nepietiek laika veikt detalizētu šī jautājuma apspriešanu.
Avīze „Iltalehti” secina, ka abas valstis varētu nākt klajā ar oficiālu paziņojumu par vēlmi iestāties NATO pēc 18. maija, kad būs noslēgusies Somijas prezidenta Sauli Nīnistes vizīte Zviedrijā, kur viņu ielūdzis karalis Kārlis XVI Gustavs.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Somijā un Zviedrijā strauji ir pieaudzis iedzīvotāju un politiķu atbalsts dalībai pasaulē spēcīgākajā militārajā aliansē. Abas valstis ir krietni pietuvojušās lēmumam par pievienošanos NATO, un attiecīgs pieteikums varētu tikt iesniegts jau šovasar.
Somijai ir vairāk nekā 1300 km gara robeža ar Krieviju. Tāpat kā Baltijas valstis, arī Somija savulaik bija daļa no Krievijas impērijas, bet pagājušā gadsimta 40. gados Somijai atšķirībā no Baltijas valstīm izdevās nosargāt savu neatkarību un izvairīties no padomju okupācijas. Ziemas karā Somija nosargāja savu neatkarību, bet zaudēja ap 10% teritorijas.
Zviedrija ir atšķirīgā situācijā, jo ļoti lepojusies ar savu neitralitāti un jau vairāk nekā 200 gadu nav iesaistījusies karos. Zviedrija palika neitrāla gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara laikā. Taču pēdējā laikā arī zviedri ir satraukti par savu drošību, jo no Krievijas puses izskanējuši draudi ieņemt stratēģiski svarīgo Gotlandes salu.
