Francijas prezidents Emanuels Makrons uz Vašingtonu dodas pirmdien, 23.aprīlī, un oficiālo vizīti sāk otrdien, 24.aprīlī. Šī būs pirmā viņa oficiālā vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) prezidenta statusā. Baltā nama saimnieks Donalds Tramps ar kundzi Melāniju ir viesojies Parīzē, un tagad ir kārta uzņemt Francijas līderi atbildes vizītē.
Aģentūra „Bloomberg”, analizējot abu līderu gaidāmo tikšanos, norāda, ka tikai 40 gadu vecais Makrons jau ar pirmo tikšanās reizi ir spējis pakļaut Trampu un pierādīt, ka nebūs vadāms. To apliecināja vēsturiskais rokasspiediens, abiem vēl aizvadītajā gadā pirmo reizi tiekoties NATO sanāksmes laikā Briselē.
Tramps un Makrons tikās vēl pirms visu līderu sanāksmes, un gan foto, gan video attēlos palicis iemūžināts kadrs, kā abi sarokojas ASV vēstniecībā Briselē, kur Donalds Tramps bija apmeties. Vēsturē iegājis slavenais rokasspiediens, kad Makrons neatlaida Trampa plaukstu ilgi un spēcīgi. Pēc tam viņš savas pirmās piezīmes izteica franciski, lai gan brīvi pārvalda angļu valodu. Trampam tobrīd nekas neatlika kā paciest ilgstošo draudzības žestu un māt ar galvu, pirms viņam paguva iztulkot Makrona sacīto.
Kāds Makronam tuvu stāvošs augsta līmeņa amatā esošs darbinieks Elizejas pilī aģentūrai „Bloomberg” norāda, ka abu politiķu starpā ir ļoti ciešas attiecības un ASV prezidenta administrācijā Makronu uzskata par ļoti ietekmīgu politiķi, kurā Tramps ieklausās, īpaši jautājumos par Irānu, Sīriju un tirdzniecību. Par to arī liecina fakts, ka abas valstis sadarbojās nesenajos uzlidojumos Sīrijas militārajiem objektiem.
Interesanti, ka Makrons Vašingtonu apmeklēs pirms Vācijas kancleres Angelas Merkeles, kura Baltajā namā viesosies dažas dienas pēc Francijas prezidenta. Emanuels Makrons būs aizbraucis 25.aprīlī, Merkele ieradīsies 27.aprīlī. Jāatgādina, ka Vācijas kanclere pieņēma lēmumu, ka uzlidojumos Sīrijai nepiedalīsies, taču politiski tos atbalstīs.
„Šis solis nostiprina Francijas pozīcijas, un
būtībā Makrons šobrīd ir vienīgais Eiropas līderis, ar kuru ASV prezidentam ir labi darbojošās attiecības,” norāda Vācijas Māršala fonda eksperts ASV Martins Kuencezs.
Un tagad Makrona uzdevums ir panākt tirdzniecības kara atrisinājumu, ko Tramps ir iesācis arī ar Eiropas valstīm, sakāmies aizsargāt ASV tirgu. Ja Makronam tas izdosies, viņš iegūs būtisku politisko kapitālu gan globāli, gan Eiropā, gan arī pašmājās, kur viņam nebūt neveicas tik spoži kā starptautiskajā arēnā.
Vēl ceturtdien, 19.aprīlī, desmitiem tūkstoši streikojošo dzelzceļnieku, sabiedriskā sektora darbinieku un studentu visā Francijā izgāja ielās, protestējot pret Makrona iecerētajām reformām, pieprasot lielākas tiesības. Bija arī sadursmes starp kreisajiem ekstrēmistiem un policiju. Vietām dauzīti arī skatlogi.
Francijas dzelzceļa darbinieki sola streikot līdz 28.jūnijam, ja vien Makrons neatteiksies no plāniem reformēt valsts dzelzceļa kompāniju SNCF. Bet prezidents ir solījis samazināt darba vietas sabiedrisko pakalpojumu sektorā, jo Francijai ir milzīgs budžeta deficīts un liels ārējais parāds.
Sabiedriskās domas pētījuma centri šo sauc par izšķirošu brīdi Makronam, kreisie radikāļi draud ar 1968.gada maija nemieriem, kas satricināja visu Francijas politisko sistēmu. Sabiedriskās domas aptaujas, ko veic gan pētījumu kompānijas, gan mediji rāda, ka
vismaz 70% iedzīvotāju uzskata, ka Francijas prezidenta reformas nav godīgas un arī sašķeļ sabiedrību.
Taču liela daļa arī nenoliedz, ka Makrons ir spējis atgriezt Francijas ietekmi Eiropas Savienībā un pasaulē. Tiesa, tas lēnām un pamazām izsauc arī vairāku Eiropas politisko līderu greizsirdību.
