Lietuvā pēdējos mēnešos ieradušies vairāk nekā 4000 migrantu. LTV žurnālists Gints Amoliņš sarunā ar Abramaviču runāja gan par 300 eiro piešķiršanu migrantiem, lai tie atgrieztos mājās, gan par Lietuvas ieteikumiem Latvijai šobrīd, kad migrantu plūsma pārvirzījusies pie mums.
Gints Amoliņš: Kāda ir situācija patlaban, un vai uzskatāt, ka Lietuva jau ir pārlaidusi vētru?
Arnolds Abramavičs: Nē, dažkārt klusums pirms vētras ir bīstamākais. Esam apturējuši un novērsuši lielākās plūsmas pirms pusotras nedēļas ar gandrīz 300 šķērsojušajiem, tādēļ pieņēmām ārkārtas lēmumu [migrantiem] neļaut ienākt valstī, liekot viņiem doties atpakaļ uz Baltkrieviju vai robežkontroles punktiem. Bet [migranti] joprojām cenšas iekļūt, taču tas mums vismaz devis iespēju atvilkt elpu.
Tātad uzskatāt, ka viss vēl nav beidzies, turpmāk gaidāt jaunas grūtības?
Man par to ir aizdomas. Tās noteikti nav beigas. Baltkrievijas režīms prāto, kā reaģēt stingrāk. Tagad viņi daļu migrantus novirza, diemžēl uz Latviju, daļu uz Poliju. Bet diktators nav padevies. Tas rada vislielākās bažas.
Pirms dažām dienām Lietuvas varas iestādes solīja 300 eiro migrantiem, kas piekrīt brīvprātīgi doties atpakaļ. Vai migrantu apmetnēs par šo piedāvājumu ir interese?
Pirmie migranti jau devušies atpakaļ, bet tikai atsevišķos gadījumos – to ir mazāk nekā desmit. Bet tagad esam sākuši informatīvu kampaņu, apmetnēs izplatot skrejlapas, ka viņi tikuši maldināti un vislabāk būtu atgriezties mājās, citādi viņi šeit būs iestrēguši uz bargu ziemu. Diemžēl ne visi to saprot.
Mums ir arī kapacitātes problēma. Vairāk nekā 4000 migrantu, bet tikai diviem tūkstošiem patlaban izskatām patvēruma lūgumus, pārējiem diviem tūkstošiem vēl neesam sākuši.
Cik patvēruma lūgumu jau izskatīti, un cik tikuši apstiprināti vai noraidīti?
No šī migrācijas viļņa 120 patvēruma lūgumu jau tikuši noraidīti, un patlaban neviens nav apstiprināts. Mēs uzskatām Irāku par drošu izcelsmes valsti. Bet šajā vilnī ir arī cilvēki no Sīrijas, Afganistānas, tādēļ daļai patvērums droši vien tiks piešķirts, bet nelielam skaitam.
Tā kā Lietuvai ar šo situāciju bijusi jau vairākas nedēļas ilga pieredze, bet Latvijai tā ir diezgan jauna – kāds būtu jūsu padoms Latvijai?
Galvenais ieteikums būtu atrast izmitināšanas vietas. Par to jādomā jau laikus, jo vēlāk no vietējām pašvaldībām aug pretestība, it īpaši tām, kas ir tuvu Baltkrievijas robežai.
Un tās arī ir daļēji Baltkrievijas propagandas ietekmētas. Tādēļ atrast vietu, kur ierīkot potenciālās migrantu apmetnes, ir izaicinājums.
Pilna intervija angļu valodā klausāma šeit:
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājies migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Lietuva šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību.
Lai samazinātu migrantu plūsmu, Lietuva gar Baltkrievijas robežu plāno uzbūvēt četrus metrus augstu žogu. Tāpat robežsargiem dots rīkojums sūtīt migrantus atpakaļ uz Baltkrieviju. Pēc šī lēmuma migrantu plūsma uz Lietuvu apsīkusi, bet vērojams pieplūdums pie Baltkrievijas robežas ar Latviju un Poliju.
