„Atbruņošanās, sevišķi kodolatbruņošanās, neapšaubāmi būtu par labu visām valstīm, tomēr tā nevar būt vienpusēja. Par to tika runāts arī NATO samitā Čikāgā,” pavēstīja Grībauskaite.
„Vienpusēja atbruņošanās būtu bezatbildīga un to darīt būtu neapdomīgi, sevišķi ņemot vērā Krievijas reakciju uz šādiem priekšlikumiem,” sacīja prezidente.
Grībauskaite šādi atbildēja uz lūgumu komentēt ASV prezidenta Baraka Obamas runu Berlīnē, kurā Obama trešdien paziņoja, ka ASV var nodrošināt savu un sabiedroto drošību, par trešdaļu samazinot savus dislocētos stratēģiskos kodolbruņojumu. Obama piebilda, ka centīsies panākt sarunas ar Krieviju šajā jautājumā.
Obama arī sacīja, ka ASV centīsies panākt vienošanās ar Krieviju par taktiskā kodolbruņojuma samazināšanu, kurš ir mazāks un mobilāks par stratēģiskajiem kodolieročiem.
Lietuvas amatpersonas ir izteikušās, ka Krievija ir dislocējusi taktiskos kodolieročus Kaļiņingradas apgabalā, kurš robežojas ar Lietuvu. ASV ir dislocējušas taktiskos kodolieročus vairākās Eiropas valstīs.
Krievijas atbilde uz Obamas runu bija samērā rezervēta. Krievija paziņoja, ka ASV vajadzētu pirmām kārtām pievērst uzmanību Krievijas bažām par pretraķešu sistēmu Eiropā.
Grībauskaite paziņoja, ka Lietuva nekad nepiekritīs atbruņošanās sarunām uz Eiropas pretraķešu sistēmas rēķina.
„Pat ja šāda atbruņošanās tiešām notiktu un sāktos sarunas starp ASV un Krieviju, Lietuvai būs ļoti skaidra pozīcija, ka šī atbruņošanās nevar notikt uz citu stratēģisko projektu rēķina, starp kuriem ir pretraķešu aizsardzības sistēma Eiropā,” sacīja Lietuvas prezidente.
