Pelēcīga atmosfēra
“Šobrīd es atrodos Viļņas centrālajā ielā – Ģedimina prospektā. Visapkārt ir dažādi veikali un kafejnīcas... Ir dažādas košas izkārtnes, kas vēsta par atlaidēm un jauno briļļu kolekciju. Ielas vidū ir plakāts, kas mudina piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās pēc aptuveni nedēļas. Bet itin nekas neliecina, ka jau šo svētdien notiek valsts prezidenta vēlēšanas. To pasvītroja arī bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus..” Viļņā secina Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs.
“Man personīgi, es varu godīgi pateikt, liekas, ka šoreiz priekšvēlēšanu kampaņas vispār nav,” saka Adamkus.
„Es nekur pasaulē neesmu redzējis tādu priekšvēlēšanu kampaņu! Paskatieties uz jebkuru Eiropas pilsētu, kur notiek vēlēšanas, un jūs ieraudzīsiet, ka visos skatlogos, uz visiem stabiem, uz visām ēkām ir priekšvēlēšanu saukļi, kas iepazīstina ar kandidātiem. Un, ja mēs atgriezīsimies Viļņā vai kādā citā Lietuvas pilsētā, tad redzēsim vien pāris plakātus,” pauž bijušais Lietuvas vadītājs.
Šos vārdus Adamkus sacīja Lietuvas Seimā, kur viņš piedalījās svinīgajā sēdē par godu desmit gadu jubilejai, kopš Lietuva pievienojās Eiropas Savienībai (ES).
Var uzvarēt jau pirmajā kārtā
Adamka viedoklim par visnotaļ gauso kampaņu piekrīt ne viens vien analītiķis. Tostarp arī Naglis Jonuška, no sabiedriskās domas aptaujas uzņēmuma “Sprinter”. Iemesls tam ir vienkāršs, saka Jonuška.
“Pēc mūsu aptaujas datiem, viņa ir tuvu tam, lai iegūtu 50% vai pat vairāk. Jaunākie dati rāda, ka par viņu ir gatavi balsot ap 46%,” uzsver Jonuška. “Viņa” ir pašreizējā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. “Tuvākais sāncensis ir Zigmants Balčītis. Viņš varētu iegūt ap 13-14% balsu. Un trešajā vietā ir Artūrs Paulausks,” uzskaita Jonuška.
Atrāvums starp Grībauskaiti, kura startē kā neatkarīgā kandidāte, un sociāldemokrātu izvirzīto Zigmantu Balčīti ir diezgan nozīmīgs. Šie arī varētu būt divi kandidāti, kuri piedalītos otrajā balsošanas kārtā. Tā būs nepieciešama, ja neviens no pretendentiem nesaņems vairāk par 50% balsu.
Lietuvas Seima priekšsēdētāja Loreta Graužiniene no Darba partijas, kura nobalsoja jau trešdien, uzskata, ka bez otrās kārtas neiztiks. “Es nobalsoju par jaunu prezidentu. Ir pagājuši pieci gadi un valsts iedzīvotājiem atkal ir jāizdara izvēle, kurš būs jaunais prezidents. Es domāju, ka otrā vēlēšanu kārta būs nepieciešama. Tas pierādīs, ka Lietuva patiešām ir demokrātiska valsts,” pauda Graužiniene.
Lai gan Graužiniene neatklāja, par ko viņa ir nobalsojusi, var noprast, ka visticamāk, tas ir bijis viņas partijas biedrs, Artūrs Paulausks. Seima priekšsēdētāja cer, ka tieši Paulausks sacentīsies ar Grībauskaiti otrajā vēlēšanu kārtā.
Pilnībā izslēgt viņu nevar. Tomēr socioloģiskās aptaujas dati rāda, ka Paulausku pašreiz atbalsta vien aptuveni 10% vēlētāju, saka Jonuška.
“Gandrīz visām pie varas esošajām partijām ir savs prezidenta kandidāts, kurš sacenšas ar Grībauskaiti. Bet opozīcijas partijas – liberāļi un konservatīvie, ir nolēmuši neizvirzīt kandidātus šajās vēlēšanās un atbalstīt Grībauskaiti. Tādēļ varētu teikt, ka Grībauskaites vēlētājs vairāk vai mazāk ir opozīcijas atbalstītājs. Bet ne visiem opozīcijas partiju vēlētājiem viņa patīk. Tādēļ būs interesanti vērot, kā nobalsos šie cilvēki,” atbalstu pašreizējai prezidentei skaidro Jonuška.
Grībauskaite lepojas ar panākumiem starptautiskajā arēnā
Arī žurnālists un komentētājs Artūrs Račs uzskata, ka otrajā kārtā ar Grībauskaiti, visticamāk, sacentīsies Balčītis. Lai gan iespējas ir arī Paulauskam un neatkarīgajam kandidātam Naglim Puteikim, saka Račs. „Balčītis var iekļūt otrajā kārtā nevis tāpēc, ka viņš ir labākais kandidāts, bet tādēļ, ka viņš nāk no Sociāldemokrātu partijas. Un šī partija tagad ir vispopulārākā valstī. Liela daļa šīs partijas vēlētāju balsos par viņu. Vēl viens iespējamais kandidāts ir Naglis Puteikis. Viņš pārstāv protesta vēlētājus, bet viņam nav nedz partijas, nedz komandas, nedz naudas,” klāsta Račs.
Kopā ar Grībauskaiti, Balčīti, Paulausku un Puteiki par Lietuvas valsts vadītāju vēlas kļūt arī Viļņas mērs Artūrs Zuoks, poļu kopienas līderis Voldemārs Tomaševskis un Ignalinas mērs Broņis Rope no Zemnieku un Zaļo savienības. „Par Voldemāru Tomaševski, visticamāk, nobalsos lielākā poļu vēlētāju daļa. Artūram Zuokam ir spēcīgs atbalsts pilsētās starp gados jaunākiem cilvēkiem. Naglis Puteikis ir vienīgais neatkarīgais kandidāts. Viņa retorika ir diezgan spēcīga, tādēļ viņš varētu iegūt radikālāk noskaņoto cilvēku balsis. Tā ka katrs no viņiem mērķē uz atšķirīgu vēlētāju grupu,” analizē Jonuška.
Tomaševskis mēģina piesaistīt ne tikai etniskos poļus, bet arī krieviski runājošos vēlētājus, kā arī kristiešus.
Turpretī Grībauskaite savā oficiālajā „Youtube” kanālā internetā vairāku minūšu garajā video uzsvaru liek uz saviem starptautiskajiem panākumiem.
Līdzīgi kā savulaik Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Grībauskaite ir redzama sasveicinoties ar Francijas, ASV un citiem prezidentiem, uzstājoties ANO un tiekoties ar karavīriem.
Gudra, turīga, spēcīga personība, kas vienlaikus mēdz būt konformiste
Vaicāts, kādēļ Grībauskate ir spējusi saglabāt tik lielu popularitāti, komentētājs Račs saka, ka to brīžiem ir pat grūti izskaidrot.
„Dažreiz tas ir jocīgi, jo cilvēks, kurš neko nedara, ir vispopulārākais politiķis valstī. Es domāju, ka galvenokārt tas ir tādēļ, ka viņa ne par ko neatbild. Tādēļ viņa var paziņot jebko, nebaidoties, ka viņai būs jāuzņemas atbildība. Piemēram, viņa var mudināt valdību paaugstināt pensijas līdz pirmskrīzes līmenim vai ieviest sankcijas pret Krieviju. Bet, piemēram, kad pensijas ir paaugstinātas, viņa var kritizēt valdību, ka tas ir palielinājis budžeta deficītu. Un, kad ir ieviestas sankcijas pret Krieviju, viņa varēs teikt, ka tas bija stulbi, jo kaitēja mūsu uzņēmējiem,” kritisks pret Grībauskaiti ir Račs.
Viņš saka, ka Grībauskaite nebaidās mainīt savu viedokli, ja sajūt, ka iepriekš izteiktā pozīcija sabiedrībā nav populāra. Parasti viņa arī nesteidzas ar publiskiem paziņojumiem, bet gan sagaida ko teiks citi, kā uz to reaģē iedzīvotāji un tad ieņems to pozīciju, kas sabiedrībā ir populārāka, saka Račs.
„Un tad viņa ir arī sieviete. Mums nav tik daudz gudru sieviešu politikā. Man ir žēl to teikt, bet tā ir taisnība. Un viņa ir arī diezgan turīga, jo sabiedrībā pastāv priekšstats, ka turīgie nezags no valsts,” personiskākas Grībauskaites priekšrocības ieskicē Račs.
Savukārt sociologs Jonuška piebilst, ka Grībauskaitei ir spēcīgas personības tēls. „Lai gan viņa ir prezidente, visaugstāk stāvošā politiķe valstī, viņa vienmēr ir spējusi palikt opozīcijā varai. Viņa vienmēr spēcīgi kritizē valdību un premjeru, lai vai kurš tas būtu,” līdzīgus argumentus Račam min Jonuška.
Pārmet kvalitatīvu debašu neesamību
Nobeigumā jāsaka, ka kritiku šogad ir izpelnījusies ne tikai gausā priekšvēlēšanu kampaņa, bet arī kandidātu debates, kas tika organizētas Lietuvas sabiedriskajā televīzijā. „Pat tā saucamās debates... Vai tās tiešām ir debates, ja septiņi kandidāti vienkārši nostājas priekšā, lai izstāstītu savu programmu, nevis prasa viens otram: “Kāpēc jūs gribat to darīt tā? Es gan darītu citādi.” Manuprāt, tās nav debates. Tā ir vienkārši informācijas sniegšana vēlētājiem, ko viņi jau tāpat saņem presē un televīzijā,” neapmierināts ir Adamkus.
Aizejot no žurnālistiem, Adamkus piebilda, ka viņš piedalīsies šajās vēlēšanās. Bet izšķirties, par ko balsot, viņam esot bijis ļoti sarežģīti.
