Parasta frizētava Viļņas vecpilsētā ar neparastu darbinieku komandu. Uzņēmums atvēris durvis imigrantiem un patlaban pieņem darbā tikai un vienīgi tos. Iestādē ar gaužam vienkāršu nosaukumu “Frizētava” strādā kopumā 10 cilvēki. Diviem no tiem piešķirts oficiāls bēgļa statuss Lietuvā – viens ir frizieris no Eritrejas, bet otrs – no Ukrainas Doņeckas reģiona.
Nodarbināt svešā valodā runājošos ir milzu izaicinājums, taču frizētavas īpašnieku tas nemulsina. „Mēs visi viens otru īsti nesaprotam, bet es par to nesatraucos. Es nedaudz apguvu spāņu valodu, jo šeit strādā trīs kolumbieši. Arī ar vīru no Ukrainas mēs runājam spāniski, jo es nezinu krievu valodu,” saka īpašnieks Kazimirs Norkus.
Vaicāts, kā iebraucēji komunicē ar klientiem, viņš atsaka: „nu, kaut kā, ar žestiem. Tā nav problēma. Tā sanāk pat eksotiskāk”.
Arī irākietis, kuru decembrī redzējām, ieradās Lietuvā jaunas ES bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros, izmēģinās spēkus tieši šajā frizētavā. Kaut arī šajā arodā viņam pieredzes nav, darbu viņš oficiāli sāks jau 1. martā. Frizētavas īpašnieks sola irākieti ne tikai apmācīt, bet pat noīrēt viņam dzīvokli Viļņā. „Kāpēc ne? Ja šis irākietis vēlas mācīties, mēs viņu uzņemsim. Tas prasīs aptuveni pusgadu, lai viņš iemācītos strādāt. Vispirms viņš būs asistents,” norāda Norkus.
Papildu jau pieminētajām valstīm Kazimira frizētavā strādā arī imigranti no Lībijas, Turcijas un Krievijas. „Es esmu kolumbietis. Mani sauc Džons, prieks iepazīties. Es nedaudz protu runāt lietuviski. Lietuva man ļoti patīk,” smaidot saka frizieris Džons Serna.
