Jau tūlīt pēc Briselē aizvadītās ilgās Eiropas Savienības līderu sanāksmes, kurā dalībvalstis vienojās par dažādām izmaiņām Lielbritānijas turpmākajās attiecībās ar ES, ļaujot britiem, piemēram, ierobežot pabalstus viesstrādniekiem un saglabāt lielāku neatkarību Londonai kā finanšu centram, izskanēja prognozes, ka šis būs tāds precedents, kuru savā labā vēlēsies izmantot arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis. Jau sanāksmes laikā Vācijas kanclere Angela Merkele izteicās, ka Lielbritānijai piešķirtā atļauja ierobežot sociālos pabalstus imigrantiem un viesstrādniekiem itin labi būtu piemērojama arī Vācijas situācijā, īpaši domājot par ģimenēm, kuras strādā Vācijā, bet kuru bērni atrodas dzimtenē. Vācija ne vienu reizi vien ir minēta kā labklājības tūrisma zeme, norādot, ka visai ievērojams skaits cilvēku Vācijā vēlas apmesties izdevīgo pabalstu dēļ. Sociālo pabalstu politikas pārdomāšana varētu būt arī viena no kancleres Angelas Merkeles valdības taktikām atjaunot pēdējā laikā strauji sarukušo popularitāti pašmājās saistībā ar Merkeles atvērto durvju politiku bēgļiem.
Domnīcas „Stratfeor”, kas apvieno ap 200 analītiķu pasaulē, interneta mājaslapā vēstīts, ka bez Vācijas līdzīgu atlaižu virzienā varētu lūkoties arī Austrija, kas līdzīgi Vācijai ir liels bēgļu pieplūduma centrs un gluži kā kaimiņiene uz šā rēķina varētu prasīt īpašas attiecības un statusu.
Taču ar to viss nebeigsies, lēš analītiķi. Ja dalībvalstīs nostiprināsies eiroskeptiķu politiskās grupas, izcīnot vietu valdībā, tad Eiropa var rēķināties ar jauniem referendumiem par palikšanu vai izstāšanos no bloka. Un šajā ziņā tuvu tam varētu būt Francija ar radikālo Marinas Lepēnas „Nacionālo fronti”, kas jau ir plūkusi ievērojamus laurus vairākās nozīmīgās Francijas pašvaldībās un ir apsolījusi saviem vēlētājiem līdzīgu referendumu kā Lielbritānijā, ja gūs labus rezultātus vēlēšanās un iekļūs valdībā. Arī Nīderlandes nacionāļi ir izteikušies, ka gadījumā, ja Lielbritānijas sabiedrība nobalsos par izstāšanos no Eiropas Savienības, tad to būs vieglāk izdarīt arī Nīderlandes pilsoņiem. Gan Francijā, gan Nīderlandē jau nākamgad ir gaidāmas vēlēšanas.
Taču jau tagad ļoti reālām izmaiņām vistuvāk ir Īrija, kas jau šīs nedēļas nogalē piedzīvos vēlēšanas. Kamēr Briselē ritēja karstās debates par izņēmumiem Lielbritānijai, vairāki Īrijas valdības ministri Dublinā izteicās ka, sekojot britu piemēram, varētu ierobežot bērnu pabalstus tiem viesstrādniekiem, kas paši uzturas Īrijā, bet kuru bērni dzīvo ārpus valsts. Īru mediji ziņoja, ka šis ļoti jūtīgs jautājums tieši Centrālās un Austrumeiropas valstu viesstrādniekiem, kuri lielā skaitā dzīvo un strādā Īrijā. Taču šis jautājums varētu iegūt arvien lielāku spēku arī pēdējo dienu kampaņās.
Jau vēstīts, ka diskusijās par Lielbritānijas iesniegto reformu plānu attiecībām ar Eiropas Savienību līderi piekrita vairākām britu prasībām arī vissmagākajos jautājumos par pabalstu samazināšanu imigrantiem un viesstrādniekiem un Lielbritānijas balsi finanšu lietās. Referendums Lielbritānijā par palikšanu vai izstāšanos no Eiropas Savienības paredzēts 23. jūnijā.
