Kamerons norādīja, ka šādā veidā Lielbritānija pozicionēs sevi kā valsti, kas izrāda lielu līdzjūtību un iestājas par cilvēciskajām vērtībām.
Apvienotajā Karalistē varēs ieceļot bēgļi, kuri pašlaik uzturas nometnēs Jordānijā, Libānā un Turcijā. Priekšroka tiks dota neaizsargātākajām bēgļu grupām, piemēram, bāreņiem. Ieceļotājiem pirmajā gadā piešķirs uzturēšanās līdzekļus no ārējās palīdzības budžeta.
Lielbritānija pagājušajā gadā uzņēma 216 Sīrijas bēgļus, bet pēdējo četru gadu laikā valstī ir ieradušies 5000 ieceļotāju no pilsoņu kara plosītās valsts. Tas ir daudz mazāk nekā citās lielākajās Eiropas zemēs.
Londona ir arī atteikusies piedalīties plānā par patvēruma meklētāju sadali starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Jau ziņots, ka Latvijas valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Izveidota sešu ministriju pārstāvju un ekspertu darba grupa, kas, balstoties citu valstu pieredzē, izstrādās bēgļu uzņemšanas plānu.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera priekšlikums paredzot sadalīt pa ES valstīm vēl 160 000 bēgļu, par bēgļu krīzi ES līderi spriedīs samitā 14.septembrī.
Taču Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands šajās dienās vienojušies par kopīgu pozīciju bēgļu jautājumā – patvēruma meklētāju sadalīšanai pa ES valstīm jābūt noteiktai un obligātai. Kopīga pozīcija ir arī Polijai, Ungārijai, Čehijai un Slovākijai - kvotas nav pieņemamas.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
