Ideju par NATO spēku klātbūtnes pastiprināšanu Krievijas robežu tuvumā aktīvi aizstāv Amerikas Savienoto Valstu pārstāvji Ziemeļatlantijas aliansē. Kā ziņo amerikāņu prese, ASV prezidenta administrācija gatavojoties nodot Polijā un Baltijas valstīs bāzētos amerikāņu karavīrus tiešā NATO komandantūras pakļautībā. Austrumeiropas grupējuma stiprināšanas plāns pašlaik atrodoties tikai pirmajās apspriešanas stadijās.
Lai arī daudzi NATO pārstāvji atzīst, ka kaut kādi pasākumi pret Krieviju ir jāpieņem, maz ticams, ka amerikāņu militārā personāla palielināšana Polijā un Baltijas valstīs varētu notikt ātrāk par nākamā gada jūlijā plānoto NATO samitu.
Turklāt jebkurā gadījumā netiktu pārkāpta 1994.gadā noslēgtā vienošanās ar Krieviju un reģionā izvietoto spēku skaitliskais sastāvs nepārsniegs vienas brigādes apmērus.
“The Wall Street Journal” norāda, ka līdz šim iebildumus pret šādu plānu ir paudusi Vācija, kas nevēlas Krieviju uzskatīt par pastāvīgu pretinieku un nevēlas no tās pilnībā norobežoties. Vienlaicīgi Igaunijas bruņoto spēku komandieris Riho Terrass vietējai sabiedriskajai raidorganizācijai paziņojis, ka viņa valstī papildus amerikāņu spēkiem varētu izvietoties britu un arī Vācijas spēki, kas Igaunijā ieradīsies nākamā gada jūnijā. Par iespēju paplašināt savu klātbūtni Igaunijā interesējoties arī Dānija.
Par to, ka pilnībā nevajadzētu norobežoties no Krievijas, izteicies arī NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs. Pēc viņa vārdiem, aliansei nepieciešams koriģēt savu politiku attiecībā pret Maskavu. Kā uzsvēris Veršbovs, NATO interesēs ir uzturēt attiecības ar Krieviju ar noteikumu, ka saspīlējums abu pušu starpā bez nepieciešamības nepalielinās. Lai to panāktu, ir nepieciešams uzturēt attiecību caurskatāmību un prognozējamību. Tas palīdzētu izvairīties no nevēlamiem incidentiem tajos reģionos, kuros NATO un Krievijas intereses var sadurties – tas ir Baltijas reģions, Melnā jūra un arī Sīrija.
Veršbovs arī uzsvēris, ka Krievija nav Padomju Savienība, ko no pārējās pasaules šķir dzelzs priekškars, tāpēc abu pušu starpā nākotnē ir iespējama arī sadarbība, piemēram, izlūkošanas datu apmaiņā, potenciāli vājo vietu noskaidrošanā, cīņā pret kiberuzbrukumiem, kā arī sadarbībā ar citām starptautiskām organizācijām, pirmkārt jau Eiropas Savienību.
Komentējot izskanējušās ziņas, Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atgādinājis, ka Krievija jau iepriekš vairākkārt ir norādījusi – NATO spēku un infrastruktūras pietuvošanās Krievijas robežai nav vēlama un ir bīstama.
