Tā ceturtdienas rītā intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma” atzina Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadītājs Andis Kudors.
Ziņots, ka, atbilstoši NATO novērojumiem, Krievija pamazām izved savu armiju no Ukrainas. Tiesa, daļa no tās aizvien ir Donbasā. Vēl vairāk, pie robežām koncentrējas lieli Krievijas armijas spēki.
„Ar dažādiem iesaldētiem konfliktiem – tā ir viena metode, kā apstādināt. Tas nostrādāja Gruzijā, tas kavē Moldovas virzību uz Eiropas Savienību, un tas strādā arī Ukrainā. Diemžēl,” sacīja Kudors. Viņš atzīst, ka Krievijas galējais mērķis ir apturēt Ukrainas virzību uz Rietumiem. Tiesa, jau tagad par Krievijas panākumu var uzskatīt faktu, ka Ukraina apsver Donbasam piešķirt īpašu statusu. Pētnieks akcentē, ka ir skeptisks par stabilu mieru reģionā un konflikta pilnīgu pārtraukšanu.
Kopumā es esmu diezgan pesimistisks. Pat, ja būs pamiers un kaut kāds stabilāks miers, tas joprojām būs tikai uz īsāku termiņu – kaut vai uz vidēju termiņu,” teica Kudors. „Krievija neatkāpsies. Vladimirs Putins ir tik daudz uzlicis uz kārts, ka viņi no savām interesēm neatkāpsies. Viņi uztver to kā savu ekskluzīvu interešu zonu. Tāpat es neredzu, ka arī Ukrainas valdība varētu iet uz kaut kādiem nopietniem kompromisiem, piemēram, atdot tās teritorijas,” viņš piebilda.
Arī līdzšinējo sarunu procesu viņš novērtēja kā izdevīgu Krievijai. Soli pa solim, taču Krievija mēģina nostiprināties Doņeckā un Luhanskā.
Jau vēstīts, ka Ukrainas parlaments pagājušajā nedēļā slēgtajā sēdē atbalstījis likumprojektu par īpašu pašpārvaldes statusu Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos, kas paredz ieviest prokrievisko separātistu ieņemtajās zonās vietējo pārvaldi uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī atbrīvot separātistus no atbildības.
Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties. Patlaban abu pušu starpā ir noslēgts pamiers, tomēr ik pa laikam apšaudes turpinās un arī NATO ģenerālis Eiropā Filips Brīdlovs Ukrainā nosaucis par pamieru tikai „vārda pēc”. Vienlaikus viņš atzina, ka Krievijas armijas karavīru skaits Ukrainā ir samazinājies.
