Kritiķi šī spēka izveidošanu saista ar septembrī gaidāmajām Krievijas parlamenta vēlēšanām un valdības bažām par protestiem un nemieriem. Kremlis to noliedz.
Televīzijā translētās tikšanās laikā ar iekšlietu ministru un citām drošības amatpersonām Putins norādīja, ka gvarde tiks veidota, apvienojot Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo kareivjus ar Īpašo uzdevumu mobilās vienību jeb OMON un Īpašās ātrās reaģēšanas vienību.
Nacionālo gvardi vadīs Viktors Zolotovs - viņš iepriekš vadījis prezidenta apsardzes dienestu. Kremlis norādīja, ka Nacionālā gvarde atbildēs tieši Putinam un cīnīsies pret terorismu un organizēto noziedzību, gan neprecizējot, cik tieši kareivju būs jaunajā vienībā.
Krievijas Valsts domē jau iesniegts attiecīgs likumprojekts par Nacionālās gvardes izveidi. Dokumentā tostarp teikts, ka vienības kareivjiem būs tiesības pielietot spēku vai šaut bez brīdinājuma gadījumā, ja pilsoņu vai viņu pašu dzīvībai un veselībai draud briesmas. Pārējos gadījumos par nodomu pielietot par spēku vai šaut ir jābrīdina.
Tāpat dokumentā norādīts, ka, „lai novērstu masu nemierus vai citas pretlikumīgas darbības, kas traucē transporta kustībai, sakaru iekārtu un organizāciju darbību,” Nacionālās gvardes kareivjiem būs tiesības izmantot ūdensmetējus un bruņumašīnas. 24 stundu laikā pēc šo līdzekļu pielietošanas Nacionālajai gvardei par to būs jāpaziņo prokuratūrai.
Daļa analītiķu un kritiķi uzskata, ka, izveidojot Nacionālo gvardi, Kremlis cenšas stiprināt drošības struktūras pirms septembrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām, baidoties, ka ekonomiskā krīze var izraisīt nemierus. 2018.gadā gaidāmas arī prezidenta vēlēšanas.
"Ekonomiskā krīze turpinās un var izraisīt sociālo krīzi," norādīja Maskavas domnīcas "Politisko ekspertu grupa" vadītājs Konstantīns Kalačevs. "Tas nozīmē, ka drošības struktūras ir jānostiprina un jāgatavojas visļaunākajam."
Kritiķi saka, ka Putins faktiski izveidojis personīgo armiju, lai aizsargātu esošo režīmu un Krievijas prezidentu. Krievijas laikraksts „Nezavisimaja gazeta” raksta, ka eksperti ir vienisprātis, ka Kremlis „veido spēcīgu kaujas vienību ar nopietnām funkcijām,” taču nav vienota viedokļa par to, kā tieši Nacionālā gvarde tiks izmantota.
Prezidenta Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs atstiprināja, ka jaunveidojamā vienība var tikt izmantota sabiedriskās kartības nodrošināšanai. Taču viņš noliedza, ka Nacionālās gvardes veidošana ir saistīta ar septembra vēlēšanām un iespējamiem protestiem pret valdību.
1.septembrī darbību sāks pusaudžu militāri patriotiskā kustība "Junarmija" ("Jaunarmija"), otrdien paziņoja aizsardzības ministra vietnieks Nikolajs Pankovs.
Jau šobrīd ir izstrādāti kustības dalībnieku formas tērpu paraugi un atribūtika, kā arī kalendārais darba plāns vienam gadam, viņš sacīja.
"Veterāni un karavīri mācīs pusaudžiem šaut, sniegt medicīnisko palīdzību, orientēties pēc kartēm," laikrakstam "Komsomoļskaja pravda" par jaunās kustības mērķiem skaidroja organizācijas DOSAAF pārstāvis Vladislvs Bevza.
Kustības "Junarmija" statūtu projektā ierosināts dažos Krievijas reģionos zēnus jau no bērnības reģistrēt armijas daļās.
Tos, kuri vēl nav sasnieguši 18 gadu slieksni, stihisku nelaimju apstākļos var iesaistīt cietušo glābšanā un ēku aizsargāšanā no marodieriem.
Kauju laikā pusaudžus ierosināts izmantot aizmugures dienestu darbā, bet labāk sagatavotos - izlūkošanā, kā arī diversiju rīkošanā, vēsta laikraksts.
Pats Putins iepriekš februārī brīdināja, ka drošības struktūrām ir jāsaglabā modrība, jo „ārvalstu ienaidnieki” cenšas izjaukt septembrī gaidāmās Krievijas parlamenta vēlēšanas.
