Pilnīga Krimas pāreja uz Krievijas nodokļu sistēmu plānota jau sākot ar 1. maiju, paredz Krievijas Finanšu ministrijas izstrādātā ceļa karte.
Taču jau tagad pašpasludinātā Krimas valdība saskaras ar nopietnām grūtībām, jo vairāki uzņēmumi atsakās pakļauties jaunajām varas iestādēm. Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs paziņojis, ka līdz trešdienas beigām nepieciešams pārtraukt jebkādus ar šādiem uzņēmumiem saistītus maksājumus. Ja uzņēmumi arī turpmāk maksās nodokļus Kijevai, tie būs vai nu jāslēdz, vai arī tiem būs jāizbeidz sava darbība Krimas teritorijā. Tāpat Aksjonovs pieprasījis sastādīt nepaklausīgo uzņēmumu sarakstu, ierosinot pret tiem krimināllietas.
Ukrainas presē par Kremļa marionetēm dēvētās Krimas varas iestādes arī pieprasījušas, lai Ukrainas zvejas flotes kuģi nekavējoties atgrieztos Sevastopolē, uzvilktu Krievijas karogus un sāktu zvejot pēc Krievijas kvotām. Septiņu okeāna zvejas kuģu kapteiņi gan savu atbildi uz šo ultimātu pagaidām nav devuši, taču pieļauj, ka savus kuģus varētu zaudēt.
Ukrainas parlamenta deputāts Sergejs Soboļevs, kurš izstrādājis likumu par okupētajām teritorijām, paziņojis, ka Krimā, visticamāk, sāksies etniskās tīrīšanas. Pēc viņa vārdiem, šis process faktiski jau ir sācies.
Laikraksts „Flot Ukraini” vēsta, ka krievu spēku pārņemtajā Perevaļnaja kara bāzē no dienesta viesnīcām tiek izliktas ukraiņu militārpersonas un viņu ģimenes, kuras nepārgāja krievu spēku pusē. Līdzīgas prasības izvirzītas arī ārpus armijas daļas dzīvojošajām militārpersonām. Savukārt ukraiņu karavīriem neesot līdzekļu, lai samaksātu par dzīvesvietas īri, jo konti, uz kuriem tika pārskaitīta alga par martu, ir bloķēti, bet bankomāti nestrādā. Karavīriem patvērumu dodot gan vietējie brīvprātīgie, gan Krimas tatāri.
Visai neapskaužamā situācijā atrodas arī pati Krimas tatāru kopiena. Tās augstākā likumdevēju sapulce - Medžliss - uzsācis pētīt veidus, kā sarīkot referenduma vienas etniskās kopienas ietvaros par savu nākotnes statusu.
Medžlisa līderis Refats Čubarovs paziņojis, ka Krimas tatāri meklē starptautiskus precedentus šādu referendumu rīkošanai. Referenduma rīkošanā plānots iegūt tādu starptautisko organizāciju atbalstu, kas iestājas par izvairīšanos no konfliktiem, piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos pārvaldes atbalstu.
Liela neskaidrība ir arī par vienīgās ukraiņu skolas Krimas teritorijā - Simferopoles ukraiņu ģimnāzijas - nākotni. Skolas vadība cer, ka līdzšinējie mācību standarti un skolas statuss tiks saglabāti, taču pārliecības nav.
Skolas direktore Natālija Rudenko stāstīja, ka mācību process turpinās.„Mācāmies pēc Ukrainas izglītības standartiem, taču, kas notiks tālāk, es nezinu. Mums nekas nav teikts. Ir izskanējusi informācija, ka absolventiem netiks izsniegti Ukrainas atestāti. Ko viņi darīs, es nezinu. Kur viņi iestāsies, es nezinu, jo visus gadus visus priekšmetus ir mācījušies ukraiņu valodā,” atzina direktore.
Bet tikmēr Eiropas Padome paziņojusi, ka Ukraina pilnībā vai daļēji ir izpildījusi visas reģionālo valodu hartā noteiktās saistības krievu valodas aizsardzībai. Atzinumā arī norādīts, ka mazākumtautību valodu aizsardzība Ukrainā joprojām ir ļoti augstā līmenī, turklāt pēdējā laikā ir vērojami uzlabojumi arī šo valodu izmantošanā masu saziņas līdzekļos.
Savukārt Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks nācis klajā ar visai pārsteidzošu ierosinājumu - pasludināt ukraiņu valodu par otro valsts valodu Krievijā vai arī piešķirt tai īpašu statusu. Jaceņuks norādījis, ka ukraiņu kopiena ir otra lielākā Krievijas teritorijā aiz pašiem krieviem, tāpēc būtu arī loģiski, ja Krievijā tiktu atvērtas ukraiņu skolas.
Ukrainas varas iestādes cīņu par Krimu nav pārtraukušas. Ukraina gatavojas vērsties ar sūdzībām pret Krieviju dažādās starptautiskās tiesās, tostarp ANO Starptautiskajā tiesā. Ar plašu starptautisko atbalstu Ukraina ir apņēmības pilna atgūt Krimu, vienlaicīgi gan atzīstot, ka tas, visticamāk, nenotiks tuvākajā nākotnē.
Jau ziņots, ka svētdien Francijas galvaspilsētā Parīzē notikušās ASV Valsts sekretāra Džona Kerija un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova sarunas par Ukrainas krīzes noregulējumu pēc četru stundu ilgām diskusijām faktiski ir beigušās bez ievērojamiem rezultātiem. Taču Krievija ir sākusi savu spēku atvilkšanu un pašlaik robežas tuvumā ir izvietoti aptuveni 10 tūkstoši karavīru, salīdzinot ar aptuveni 40 tūkstošiem pagājušajā piektdienā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumu, kas ļauj Krievijai savā sastāvā uzņemt Krimu un Sevastopoli. Savukārt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji ir vienojušies par jaunām sankcijām pret Krieviju, papildinot tā saukto melno sarakstu ar jauniem vārdiem. Tagad kopumā ES iesaldē vīzas un banku kontus 33 cilvēkiem. Atcelts arī vasarā gaidāmais ES un Krievijas samits.
Rietumvalstu līderi arī neatsakās no ekonomiskām sankcijām un iespējama ieroču embargo kā nākamā soļa, ja Krievija nepārtrauks agresiju Krimā un nesēdīsies pie sarunu galda.
