Ekonomiskās sankcijas un ieroču embargo ES līderi atstāj kā nākamo soli jeb sankciju trešo fāzi, ja Krievija savu agresiju nepārtrauks un nesēdīsies pie miera sarunu galda.
„Mēs skaidri norādām, ka nevēlēšanās krīzi risināt mierīgā ceļā un jebkuri Krievijas turpmākie soļi, lai destabilizētu situāciju Ukrainā, saskarsies ar tālākām sekām, proti, plaša spektra ekonomiskajām sankcijām. Mēs aicināsim Eiropas Komisiju un dalībvalsts sagatavot iespējamus, skaidri mērķētus pasākumus. Mēs redzam, ka sankciju ēna jau ir ietekmējusi Krievijas investīciju klimatu. Sankcijas nav domātas atriebībai, tās ir ārpolitikas ierocis, nevis pašmērķīgs, bet gan līdzeklis, lai mērķi sasniegtu. Un tas ir - apturēt Krievijas darbības pret Ukrainu, atjaunot Ukrainas suverenitāti un, lai to panāktu, mums ir nepieciešams diskusiju ceļā gūts risinājums,” sacīja ES Padomes prezidents Hermans van Rompejs.
Savukārt piektdien ES līderi daļēji paraksta asociācijas līgumu ar Ukrainu pagaidu premjerministra Arsēnija Jaceņuka personā, kurš ieradies Briselē. Abas puses noslēdz šā līguma politisko daļu un atstāj atvērtu tā ekonomisko pusi.
ES Ukrainai sniegs arī 1,6 miljardu eiro lielu finansiālo palīdzību, kā arī atvērs tirgu ukraiņu precēm, uz laiku atceļot muitas nodevas. „Mūsu nodoms ir līguma atlikušo daļu parakstīt laika gaitā. Eiropa ir apņēmusies ilgstošām attiecībām ar Ukrainu. Mēs palīdzēsim Ukrainai reformēt un nostabilizēt tās neatkarību,” sacīja Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu.
Jau vēstīts, ka par jaunām sankcijām paziņojušas arī ASV, papildinot iepriekšējo 11 cilvēku melno sarakstu ar vēl 20 Krievijas likumdevējiem un augstākajām amatpersonām. ASV arī brīdina par tālākām ekonomiskām sankcijām. „Mēs speram šos soļus kā daļu no mūsu atbildes par to, ko Krievija jau ir izdarījusi Krimai. Pasaule tajā pašā laikā ar milzu bažām lūkojas uz to, kā Krievija ir izvietojusi savus militāros spēkus, kas varētu atbrīvot ceļu tālākam saspīlējumam Dienvidu un Austrumu Ukrainā. Krievijai ir jāzina, ka tālāka eskalācija to aizvien vairāk izolēs no starptautiskās sabiedrības. 21. gadsimtā ir jāievēro pamatprincipi, kas veido attiecības starp nācijām. Un tas ietver arī suverenitātes un teritoriālās integritātes ievērošanu. Valstis tā vienkārši nepārzīmē robežas un nepieņem lēmumus uz kaimiņu rēķina tādēļ vien, ka ir izmēros lielākas un ietekmīgākas,” norāda ASV prezidents Baraks Obama.
Taču arī Krievija neklusē un ir noteikusi sankcijas deviņām ASV amatpersonām, kuru vidū ir augsta ranga politiskās figūras un ASV prezidenta palīgi. Arī senators, agrākais prezidenta kandidāts, republikānis Džons Makeins, kurš uz šiem jaunumiem ir atbildējis ar ironiju. „Saprotu, ka manas pavasara brīvdienas Sibīrijā iet garām, akcijas „Gazprom” esmu zaudējis un mans slepenais bankas konts Maskavā ir iesaldēts,” teica Makeins.
Savukārt piektdien, ES līderu sanāksmes otrajā dienā, valstu vadītāji Briselē turpina sarunas par to, kā mazināt ES atkarību no Krievijas gāzes, kas sarežģītajā laikā ir kļuvis par divkārt svarīgu jautājumu.
