Atrodoties salīdzinoši tālu no frontes līnijas, Ukrainas svarīgākā ostas pilsēta Odesa jau vairākkārt piedzīvojusi postošus un nāvējošus raķešu triecienus. Un kā ziņo vietējās amatpersonas – divas raķetes izšautas arī šorīt, turklāt tēmēts uz ostas graudu glabātuvēm.
Turklāt triecieni sekojuši tikai nepilnu dienu pēc tam, kad Krievijas un Ukrainas amatpersonas parakstīja vienošanos par graudu eksporta atsākšanu, kurā, cita starpā, Krievija apsolījusi neapšaudīt Ukrainas ostu infrastruktūru.
Jaunākās apšaudes ar vairākām "Kalibr" tipa spārnotajām raķetēm, pēc Ukrainas amatpersonu teiktā, apstiprina bažas, ka Krievija parakstīto vienošanos varētu neievērot.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba norādīja: "Jāņem vērā Minskas vienošanās pieredzi 2014. un 2015. gadā – vienalga, par ko vienojies ar Krieviju, tas galu galā var nestrādāt, jo viņi interpretē visu pilnīgi citādāk. Es turēšu īkšķus par to, lai šis strādātu, lai kuģi varētu nogādāt graudus pasaules tirgos, cenas kristos un cilvēkiem būtu ko ēst, taču esmu ļoti piesardzīgs, jo neuzticos Krievijai."
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretārs Antoniu Gutērešs vakar vienošanos nosauca par "cerību Bāku Melnajā jūrā." Savukārt Ukrainas prezidents Volodimrs Zelenskis, arī, izsakot bažas par to, vai Krievija pildīs solījumu, izcēla, ka tas lielā mērā būs atkarīgs tieši no starptautisko organizāciju un partneru izdarītā spiediena: "Krievija var sākt provokācijas, lai diskreditētu Ukrainas un starptautiskos centienus. Taču mēs uzticamies Apvienotajām Nācijām. Tagad tā ir viņu atbildība un mūsu starptautisko partneru atbildība – garantēt pieturēšanos pie vienošanās."
Vienlaikus ANO atzinusi, ka tai ir ierobežotas iespējas ietekmēt Krievijas pieturēšanos pie vienošanās, bet eksperti saskata arī citas problēmas, kas liek raudzīties pesimistiski uz pilnvērtīgu graudu eksporta atsākšanu un līdz ar to – situācijas normalizāciju cenu kritumu ilgtermiņā.
ASV Ziemeļaustrumu Universitātes profesors Stīvens Flinns norādīja: "Melnajā jūrā ir mīnas. Tāpat jāņem vērā, ka daļa no vienošanās paredz, ka ienākošie kuģi ieved preces, nevis ieročus. Līdz ar to kravas jāpārbauda, kas visu sarežģī, un vēl svarīgāk – visu palēnina. Vēl viens no izaicinājumiem ir fakts, ka kravu pārvadājumu nozarei pašai ir jābūt gatavai strādāt šajā kara zonā. Tie faktiski ir privāti uzņēmumi, kuriem jārēķinās ar apdrošināšanas izmaksām un apkalpes gatavību."
Vienošanās parakstīta uz 120 dienām un paredz automātisku tās atjaunošanu, ja visi nosacījumi tiek ievēroti.
Tomēr Odesas osta apšaudīšana varētu būt pirmais vēstnesis, ka tās reālais mūžs varētu būt krietni īsāks.
Kā emocionāli izteicies viens no Odesas deputātiem Oleksijs Hončarenko – "šie nelieši ar vienu roku paraksta vienošanos, bet ar otru – diriģē raķetes."
Krievijas raķešu uzbrukums Odesai, kas notika dienu pēc parakstītās vienošanās starp Maskavu un Kijivu par graudu piegādēm, pierāda, ka neviens nevar uzticēties Kremlim, mikroblogošanas vietnē "Twitter" raksta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"). Ministrs savā ierakstā stingri nosoda Krievijas rīcību.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
