Ukrainas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Olehs Nikolenko norādījis, ka piektdien Turcijā plānotas sarunas par Ukrainas graudu eksporta atjaunošanu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) aizbildnībā. To noslēgumā var tikt parakstīts dokuments, kas satur pušu saistības attiecībā uz eksporta maršrutu Melnajā jūrā drošu funkcionēšanu.
Nikolenko skaidrojis, ka
Ukraina atbalstīs tikai tādu vienošanos par graudu eksportu, kas garantē Ukrainas dienvidu reģionu drošību un spēcīgas Ukrainas Bruņoto spēku pozīcijas Melnajā jūrā.
Savukārt Ukrainas parlamenta deputāts Rustems Umerovs norādīja, ka Krievijas iebrukuma rezultātā apturētie labības sūtījumi varētu atsākties no trim Ukrainas ostām Melnajā jūrā. Šīs ostas varētu būt Odesas osta, Dienvidu osta un Čornomorskas osta. Viņš piebilda, ka sūtījumu drošību uzraudzīs ANO novērošanas grupa, kas atrodas Stambulā.
Umerovs arī sacīja, ka paredzamās vienošanās ietvaros Krievijas kuģus nedrīkstētu ielaist Ukrainas ūdeņos. Bet laikraksts “The New York Times” vēsta, ka vienošanās paredz likvidēt dažus no mīnu laukiem Ukrainas dienvidu ostās, bet pilna atmīnēšana netiks veikta.
Kuģu pārvietošanos starptautiskajos ūdeņos nodrošinās Ukrainas flote un krasta apsardze. Bet pēc tam ārvalstu apkalpes nogādās kuģus uz Stambulu, no kurienes tie tiks nosūtīti uz galamērķi.
Turcijas prezidenta birojs paziņojis, ka šīs dienas labības transportēšanas vienošanās parakstīšanas ceremonijā klātesoši būs ne tikai Krievijas un Ukrainas pārstāvji, bet arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans un ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.
ASV jau atzinīgi novērtējušas potenciālo vienošanos, atzina Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss, un sekos tam, lai Krievija vienošanos pildītu.
„Fakts ir tāds, ka līdz šim šī konflikta laikā Krievija pārtiku padarījusi par ieroci. Viņi ir iznīcinājuši lauksaimniecības objektus. Viņi neļāva miljoniem tonnu Ukrainas graudu nokļūt pie tiem, kam tas ir nepieciešams. Kā jau teicu, mēs principā atzinīgi vērtējam paziņojumu par šo vienošanos. Bet tas, uz ko mēs šobrīd koncentrējamies, ir saukt Krieviju pie atbildības par šī līguma izpildi un Ukrainas labības nodrošināšanu pasaules tirgos,” atzīmēja Praiss.
Pēc Rietumu ekspertu aplēsēm Odesā un tās apkārtnē uzkrājušies aptuveni 20 miljoni tonnu graudu.
Bet pēc datiem uz 7. jūniju Krievija ir nozagusi līdz 500 000 tonnu Ukrainas kviešu 100 miljonu dolāru vērtībā.
Lielākā daļa šīs kravas tika nogādāta ar kravas automašīnām uz okupētās Krimas ostām un pēc tam transportēta ar kuģiem, tostarp tiem, uz kuriem attiecas rietumvalstu noteiktās sankcijas.
Savukārt saistībā ar karadarbību ASV Kara pētījumu institūts atzinis, ka Krievijas karaspēks Ukrainā pēc tā dēvētās operatīvās pauzes tā arī nav spējis kāpināt uzbrukuma tempu. Krievija turpina nenozīmīgus uzbrukumus uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas, kā arī Siverskas un Bahmutas rajonos, taču nav spējusi ieņemt kādu vērā ņemamu teritoriju.
Tikmēr turpinās Krievijas raķešu uzbrukumi dažādiem mērķiem Ukrainā. Tā, piemēram, naktī Krievijas iebrucēji veikuši plašu Dņepropetrovskas apgabala apšaudi. Izdevums “Forbes” raksta, ka nākamās nedēļas var kļūt par pagrieziena punktu frontē, un kara nākotne būs atkarīga no tā, kā attīstīsies notikumi jūlijā un augustā. Lai sāktu pretuzbrukumu, Ukrainai jāsaņem visa plānotā bruņutehnika un jāsagatavo savi spēki. Visticamāk, pretuzbrukums varētu notikt augustā, raksta ”Forbes”.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
