No Krievijas valsts Domes ir atsaukts likumprojekts, kas paredz paātrināt Krimas uzņemšanas procesu Krievijas Federācijas sastāvā. Pašlaik šis dokuments atrodas izskatīšanā Venēcijas komisijā.
Kā paziņojis Domes pārstāvis Vladimirs Pligins, Venēcijas komisijas ziņojuma projektā atzīts, ka partijas „Taisnīgā Krievija” deputātu iesniegtā iniciatīva nav savienojama ar starptautisko likumu normām. Šīs rezolūcijas projektā Krievijas varas iestādes tiek aicinātas šādu likumprojektu nepieņemt.
Tikmēr Ukrainas ārlietu ministrija reaģējusi uz Krievijas ieteikumiem par Ukrainas federalizāciju, paziņojot, ka tie pilnīgi noteikti nav pieņemami. Ministrijas paziņojumā norādīts, ka šie piedāvājumi vairāk izskatās pēc ultimāta, piebilstot, ka Krievijai ir nekavējoties jāpārtrauc agresija un provokācijas Ukrainas teritorijā, jāizved savu spēki un tikai pēc tam Maskava Kijevai var dot savus padomus.
Savukārt Ukrainas tieslietu ministrs Pāvels Petrenko paziņojis, ka Ukraina gatavojas pieprasīt Krievijai atdot tai savulaik PSRS Krājkasē veiktos noguldījumus. Pēc Petrenko vārdiem, runa ir par aptuveni 80 miljardiem ASV dolāru bez jebkādas indeksācijas.
Tāpat no Krievijas pusei tiks pieprasītas kompensācijas par zaudētajiem īpašumiem Krimā. Petrenko arī atgādinājis, ka Krievija nav izpildījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu par nekavējošu bruņotā kontingenta izvešanu un militārā spiediena pārtraukšanu pret mierīgajiem iedzīvotājiem.
Vienlaicīgi pēcpusdienā kļuvis zināms, ka Ukraina, ņemot vērā radušos situāciju Krimā, ir atsaukusi uz konsultāciju savu vēstnieku Krievijas Federācijā Vladimiru Jeļčenko.
Iepriekš ziņots, ka Krievijas izstrādātais plāns krīzes atrisināšanai Ukrainā Rietumvalstīm tika nodots jau pirms nedēļas. Kā paziņojusi Krievijas ārlietu ministrija, šajā piedāvājumā partneriem ASV, Eiropas Savienībā un citos reģionos runāts par daudzpusējās sadarbības soļiem, kā arī par pasākumiem, kas jāīsteno pašiem ukraiņiem. Šī mērķa sasniegšanai piedāvāts izveidot kompaktu atbalsta grupu Ukrainai, kuras sastāvs būtu pieņemams visiem Ukrainas politiskajiem spēkiem.
Savā plānā Krievija pieprasa, lai Ukrainas jaunā valdība izpildītu visas prasības, kas tika noteiktas 21.februārī parakstītajā līgumā ar tā brīža prezidentu Viktoru Janukoviču. Visaktīvāk pieprasīts ievērot punktu par nelikumīgo ieroču konfiscēšanu, pieprasīts atbrīvot ieņemtās ēkas, ielas un laukumus, kā arī objektīvi izmeklēt vardarbību Kijevas centrā.
Krievija arī vēlas, lai bez kavēšanās tiktu sasaukta konstitucionālā sapulce, kurā ar vienādām tiesībām piedalītos visu Ukrainas reģionu pārstāvji, un kura varētu sagatavot federatīvo konstitūciju, piešķirot krievu valodai otrās valsts valodas statusu. Pēc šādas konstitūcijas izstrādes jārīko vispārīgās vēlēšanas, kā arī vietējo varas iestāžu vēlēšanas katrā no federācijas subjektiem. Un visbeidzot, Krievija pieprasa, lai Ukrainas teritoriālo vienotību un militāri politiskā statusa neitralitāti garantētu Krievija, Eiropas Savienība un ASV, šo apņemšanos nostiprinot ar ANO Drošības padomes rezolūciju.
