EP Parlamentārā asambleja apvieno 234 deputātus no 47 dalībvalstu parlamentiem, arī Latvijas.
Asamblejas misija ir “aizstāvēt valstu kopējās vērtības – cilvēktiesības, demokrātiju un likuma varu”. Tāpēc ziņa, ka tās dalībnieki paši varētu būt iesaistīti liela mēroga korupcijā, ir sāpīgs trieciens institūcijas reputācijai.
Pērnā gada nogalē ar šādiem apgalvojumiem klajā nāca starptautiskā domnīca “Eiropas stabilitātes iniciatīva”. Viņu ziņojumā izcelts nu jau bijušais Itālijas delegācijas pārstāvis Luka Volonte, kurš kopš 2012. gada no asamblejas Azerbaidžānas delegācijas pārstāvjiem, iespējams, pieņēmis kopumā 2,3 miljonu eiro lielu kukuli. Tā mērķis - ietekmēt ziņojumu par politieslodzītajiem Azerbaidžānā šīs valsts nostājai par labu.
Naudas pārvedumi notikuši klasiskās atmazgāšanas tradīcijās – cauri vairākiem ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem un divām bankām Latvijā un Igaunijā.
"Šis ir milzīgs skandāls. Viens no lielākajiem skandāliem Eiropas institūcijās. (..) Šobrīd faktiski gan "Transparency International", gan arī citu valstu parlamentu pārstāvji prasa Eiropas Padomei veikt padziļinātu izpēti gan par šo konkrēto gadījumu, vai nav bijuši citi līdzīgi gadījumi un kā izstrādāt kontroles mehānismus, lai turpmāk šādas situācijas nenotiek," komentē sabiedrības par atklātību "Delna" direktors Jānis Volberts.
Latvijas deputātu delegācija kopā ar Baltijas un Ziemeļvalstu kolēģiem iesnieguši asamblejas vadībai oficiālu pieprasījumu pēc neatkarīgas izmeklēšanas. Drīz pēc tam sekojuši arī citu valstu pieprasījumi. Bažas ir ne tikai par pašu korupcijas faktu.
"Ja parādās tāda iespēja, ka varētu būt pirkti ziņojumi par atsevišķām valstīm, par atsevišķām tēmām – tāpēc mēs rakstījām un daudzi pārējie ir sašutuši - cik objektīvi ir citi pārējie ziņojumi?"
retoriski vaicā EPPA Latvijas delegācijas pastāvīgais pārstāvis (ZZS) Andris Bērziņš.
Šaubas ir EPPA Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja aizstājējam Borisam Cilēvičam ("Saskaņa"). "Tas ir ļoti nepatīkami, bet es domāju, ka tas varētu būt arī zināms ieguvums, ja asambleja un Eiropas Padome kopumā izrādīsies pietiekami spēcīga, lai pati tomēr atklātu visu patiesību un veiktu attiecīgus pasākumus. Ja mēs spēsim attīrīties, tad varēs tikai stiprināt asamblejas prestižu un reputāciju," saka Cilēvičs.
Sākotnēji asamblejas birojs nesteidzās piekrist izmeklēšanai.
Iespējams tāpēc, ka, lai arī skandāla centrā ir Volonte, saraksts ar potenciāli shēmā iesaistītajiem deputātiem ir daudz garāks un daži no viņiem joprojām darbojas asamblejā.
Tomēr vairāku valstu deputātu un nevalstisko organizāciju spiediens, kā arī ziņa, ka par šo lietu Itālijas varasiestādes sākušas kriminālprocesu, panākušas savu. "Pirmkārt, iespējami ātrāk tiks pārskatīts asamblejas rīcības kodekss. Otrkārt, tā uzlabošanā galvenā padomdevēja loma būs Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupai. Treškārt, jāveic neatkarīga izmeklēšana, kas izgaismo iespējamas slēptas koruptīvas rīcības," vērtē EPPA prezidents Pedro Agramunts.
Uzmetumu, kas un kā veiks šo izmeklēšanu, plānots izstrādāt līdz marta sākumam.
Iepriekš bija vēstīts, ka iesaistītās bankas, iespējams, bijušas "Baltikums" Latvijā un Igaunijas "Danske Bank" pārstāvniecība. Savukārt nauda tikusi pārskaitīta caur kompānijām, reģistrētām Lielbritānijā un Māršala Salās.
