Kā zināms, apmaiņā pret migrantu plūsmas mazināšanu Turcija cita starpā pieprasa atvērt jaunas sadaļas iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību (ES) un paātrināt šo procesu.
Gadu desmitiem ilgas domstarpības starp Kipru un Turciju apdraud topošo vienošanos par migrantu atgriešanu no Grieķijas salām uz Turciju.
Nikosija iebilst pret to, lai ar Turciju tiktu paātrinātas sarunas par dalību ES, jo Ankara joprojām nav oficiāli atzinusi mūsdienu Kipru kā neatkarīgu valsti. Turklāt, kā norāda Anastasiads, Turcija vairākkārt oficiālās vēstulēs ir nodēvējusi Kipras valsti par neesošu.
“Mūsu ES partneriem būtu jāsaprot, ka iespējamā Turcijas prasību pieņemšana, neuzstādot kā priekšnosacījumu Turcijas seno pienākumu izpildi, pēc būtības patiesi un ar manu piekrišanu apliecinās, ka Kipra ir neesoša valsts," sacīja Anastasiads.
Ņemot vērā Turcijas nevēlēšanos pilnībā atzīt Kipras neatkarību, 2006. gadā ES dalībvalstis vienbalsīgi nolēma iesaldēt astoņas sarunu sadaļas ar Turciju un šis lēmums vēl nav atcelts. Tomēr Kipras prezidents saka, ka viņi kā tuvākie Turcijas kaimiņi vienmēr ir atbalstījuši Turcijas iestāšanos ES, ja šī valsts izpildīs visas nepieciešamās prasības.
Tāpat Anastasiads ir bažīgs, ka pārāk liela piekāpšanās Turcijai var mazināt vēlmi panākt vienošanos par turku kontrolētās Kipras daļas apvienošanu ar pārējo republiku. “Šie priekšlikumi, man negribot, nostāda mani konfrontējošā pozīcijā ar Turciju. Un nesaskaņas ar Turciju tik nozīmīgā sarunu brīdī ir mazākais, ko mēs šobrīd vēlamies," atzīst Kipras prezidents.
Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks saka, ka viņš izprot kipriešu bažas. Viņš arī pasvītroja, ka Kipra šajā procesā ir tikpat nozīmīga kā Vācija vai Nīderlande, kas ir palīdzējušas sagatavot sākotnējo vienošanos par migrantu atgriešanu Turcijā. Turklāt topošais dokuments, ko paredzēts apspriest dalībvalstu līderu sanāksmē ceturtdien un piektdien, saskaras arī ar citām problēmām, atzina Tusks.
“Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas mums vēl ir jāatrisina, skar šī mehānisma likumību. Jebkurai masveida cilvēku pārvietošanas shēmai starp Grieķiju un Turciju būtu jāatbilst ES likumiem un mūsu starptautiskām saistībām," teica Tusks. "Tas nozīmē, ka katrs gadījums būtu individuāli jāizvērtē, pirms pieņemt lēmumu par [migrantu] atgriešanu Turcijā. Tāpat mums būtu arī jāpārliecinās, ka tie cilvēki, kuriem ir nepieciešama starptautiska aizsardzība, to var saņemt Turcijā," pauda Eiropas Padomes priekšsēdētājs.
Tāpat vienošanās tekstā esot jāparedz, ka migranti un cilvēku kontrabandisti, visticamāk, meklēs jaunus ceļus kā nokļūt Eiropā, piemēram pa Melno jūru uz Bulgāriju.
Ņemot vērā dažādas grūtības, ar kādām saskaras šis dokuments, pašreiz ir grūti prognozēt, par ko īsti līderiem varētu izdoties vienoties nedēļas beigās un cik tas būs efektīvi.
