Sadaļas Sadaļas

Ķīna palielina militāro budžetu, ierobežos Honkongas demokrātiju

Ķīnā piektdien sākusies nedēļu ilgā Ķīnas Nacionālā tautas kongresa ikgadējā sesija, kas pērn ap šo pašu laiku tika atcelta Covid-19 pandēmijas dēļ. Sesijas sākumā tika ierosinātas reformas, kas būs smags trieciens Honkongas jau tā ierobežotai demokrātijai.

ĪSUMĀ:

  • Ķīnas militārais budžets šogad tiks palielināts par gandrīz 7%.
  • Tiek plānotas reformas, kas vājinās daudz cietušo Honkongas demokrātiju.
  • Ķīna bija vienīgā no pasaules lielvarām, kas pērn saglabāja ekonomikas izaugsmi.
  • Ņemot vērā demogrāfisko krīzi, arī Ķīnai nāksies paaugstināt pensionēšanās vecumu.

Laikā, kad pieaug Rietumvalstu bažas par Ķīnas arvien lielāku ietekmi pasaulē, tostarp militārajā jomā, Ķīnas Finanšu minstrija sesijas sākumā paziņoja, ka militārais budžets šogad tiks palielināts par 6,8%. Ķīnas militārais budžets jau ir otrais lielākais pasaulē pēc ASV, pagājušogad tas pieauga par 6,6%. Pekina šogad plāno iztērēt aizsardzībai 1,36 triljonus juaņu jeb 176 miljardus eiro.

Latvijas Radio korespondents Rihards Plūme par Ķīnas kongresu

Kongresā gaidāmi arī jaunumi saistībā ar Pekinas centieniem pastiprināt kontroli pār Honkongu.

Honkonga ir bijusī Lielbritānijas kolonija, kas 1997.gadā atkal nonāca komunistiskās Ķīnas kontrolē. Pekina solīja, ka Honkongā tiks ievērots princips “viena valsts, divas sistēmas”, kas Honkongas iedzīvotājiem ļautu saglabāt demokrātijas iezīmes, piemēram, vārda un preses brīvību. Taču pēdējos gados Honkongas aktīvisti sūdzējušies, ka Pekina cenšas arvien vairāk ierobežot šīs brīvības.

Honkongā protestē pret demokrātijas ierobežošanu

“Pēdējā laikā esam redzējuši ļoti grūtas dienas Honkongā, un pēdējo mēnešu laikā mēs atkal un atkal redzam, ka Pekina ir nolēmusi mainīt likumus, noteikt virzienu un noteikumus Honkongā. Domāju, ka Nacionālais tautas kongress šajā sesijā, visticamāk, pieņems vairāk likumu, kuriem būs tieša ietekme Honkongā un kas samazinās honkongiešu spējas pārvaldīt Honkongu," spriež Ķīnas politikas pētnieks Freizers Hovijs.

Viens no priekšlikumiem paredz, ka Pekina varētu piešķirt sev tiesības uzlikt veto jebkuram kandidātam, kurš pretendēs uz vietu Honkongas Likumdošanas padomē. Reformas mērķis esot panākt, lai Honkongas pašvaldībā pie varas būtu tikai Ķīnas “patrioti”.

"Pēdējos gados Honkongā esam redzējuši cilvēkus, kuri nevis vienu reizi, bet vairākkārt skrējuši uz, piemēram, Vašingtonu, pieprasot vērst sankcijas pret Honkongu un visu Ķīnu. Vienalga kā definējam patriotus, es domāju, ka diezgan skaidri varam nosaukt tos, kuri tādi nav.

Šo cilvēku nepatriotiskā rīcība daudzās pasaules valstīs tiktu raksturota kā nodevīga. Tāpēc tie nav patrioti un viņiem nevajadzētu būt daļai no Honkongas pārvaldes," paziņoja bijušais Honkongas administrācijas vadītājs Ljans Čzenins.

Tagad priekšlikums paredz uzticēt Pekinas kontrolētai Honkongas vēlēšanu komitejai ievēlēt lielu daļu no Honkongas Likumdošanas padomes locekļiem un tiešā veidā piedalīties visu Likumdošanas padomes locekļu nominēšanā. Atliek vien piebilst, ka kongress gandrīz vienmēr apstiprina visus ierosinājumus, kas tam iesniegti, tādēļ gaidāms, ka arī šis nebūs izņēmums.

Reakciju uz ierosinājumu jau paudusi Eiropas Savienība, aicinot Pekinu rūpīgi apsvērt jebkuru lēmumu par Honkongas vēlēšanu sistēmas reformu un tā politiskajām un ekonomiskajām sekām.

Honkongas demokrātisko tiesību aktīvisti uzskata, ka ar šo soli pilnībā tiek likvidētas īpašās demokrātiskās tiesības, kurām bija jāpaliek spēkā pusgadsimtu, kā to paredzēja 1997.gada Ķīnas vienošanās ar Lielbritāniju.

Ķīnas varasiestādes svētdien arestēja 47 aktīvistus, izvirzot viņiem apsūdzības par nacionālās drošības apdraudēšanu. Līdz ar to pašlaik faktiski visi redzamākie Honkongas demokrātisko tiesību aizstāvji vai nu tiek tiesāti, vai arī devušies trimdā uz ārvalstīm.

Apstiprinās piecgades plānu

Šī gada Nacionālā tautas kongresa sesija ir īpaša arī ar to, ka tā notiek dažus mēnešus pirms Ķīnas Komunistiskās partijas simtgades. Sesijas laikā tiks apstiprināts kārtējais piecgades plāns.

Tas nosaka administratīvās prioritātes Ķīnai līdz 2025.gadam un aptver visu, sākot no ekonomikas attīstības, beidzot ar klimata pārmaiņām un tehnoloģiju izpēti. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins vēlas līdz 2025.gadam padarīt Ķīnu par “augstu ienākumu” valsti, bet līdz 2035.gadam - par “vidēji attīstītu” valsti. Lai to paveiktu, Pekinai jāpanāk izrāviens galvenajās jomās, kurās pašreiz vērojama atkarība no ārvalstu tehnoloģijām, piemēram, operētājsistēmās.

Ķīnas premjerministrs Li Kecjans paziņoja, ka Ķīnas valdība plāno šogad sasniegt ekonomikas izaugsmi virs 6%. Lai gan pagājušogad Covid-19 pandēmija sākās tieši Ķīnā, varasiestādēm ar apņēmīgu rīcību ir izdevies savaldīt pandēmiju, dzīve ir atgriezusies ierastā ritmā, un Ķīna bija vienīgā pasaules lielvara, kas pērn sasniedza ekomomikas izaugsmi.

"Ķīnas atīstība šogad joprojām saskārsies ar smagiem riskiem un izaicinājumiem. Tomēr pamats ekonomikas ilgtermiņa uzlabošanai nav mainījies. Mums jāstiprina mūsu pārliecība un jāpārvar grūtības," teica Li Kecjans.

Jāpiebilst, ka šogad politiķi apspriedīs arī Ķīnas attīstības vīziju līdz 2035.gadam - neierasti tālredzīgu plānu, kura detaļas lielākoties nav zināmas. Šis ilgtermiņa plāns varētu norādīt arī uz to, cik ilgi prezidents Sji Dzjiņpins redz sevi esam pie varas, un eksperti paredz, ka Sji joprojām ieņems prezidenta amatu arī pēc pašreizējā termiņa beigām 2022.gadā.

Nāksies palielināt pensionēšanās vecumu

Viens no nākamās piecgades plāna priekšlikumiem paredz sākt pakāpenisku pensionēšanās vecuma palielināšanu, ziņo aģentūra TASS.

Ķīnā pensionēšanās vecums nav mainījies jau vairākas desmitgades: tas ir 60 gadu vīriešiem un 55 gadi sievietēm, kas strādā “balto apkaklīšu” profesijās. Taču pēdējos gados Ķīnā vērojama zema dzimstība, palielinās gados veco cilvēku īpatsvars, tādēļ skaidrs, ka tagadējā sistēma ilgtermiņā nebūs uzturama.

Pagājušogad Ķīnā reģistrēts zemākais dzimstības līmenis 70 gadu laikā. Tās ir sekas “viena bērna politikai”, kas pirms dažiem gadiem tika atcelta, taču gadiem ilgi piekoptās “viena bērna politikas” rezultātā Ķīnā tagad trūkst sieviešu auglīgā vecumā, kas varētu radīt pēcnācējus. Savukārt iedzīvotāju vidējais vecums arvien palielinās; Ķīnā jau ir ap 250 miljoni sirmgalvju vecumā virs 60 gadiem.

Japānā un Taivānā minimālais vecums, kādā var pretendēt uz vecuma pensiju, ir 65 gadi, bet arī šajās valstīs to plānots palielināt.

Pasaulē vidējais pensionēšanās vecums ir 62,7 gadi vīriešiem un 61,3 gadi sievietēm, liecina “Allianz” veiktais pētījums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt