Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite izmantoja iespēju, ka piektdien, 24.novembrī, Briselē Austrumu partnerības samitā atradās arī Baltkrievijas delegācija, lai vēlreiz paustu bažas par Astravjecas atomelektrostacijas projektu.
Atbalstu Grībauskaitei izteica arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers:
“Man jāsaka, ka mēs, Eiropas Komisijā, neuzskatām šo par divpusējo jautājumu starp Lietuvu un tās kaimiņvalsti. Tas ir Eiropas jautājums.
Junkers arī pauda “pilnīgu atbalstu Lietuvas prezidentei un pārējiem lietuviešiem šajā jautājumā”. Tādēļ Eiropas Komisija sekošot šim projektam ļoti cieši, jo pret to nevar izturēties vieglprātīgi.
Tomēr, ko tieši Brisele varētu darīt, Junkers neatklāja.
Savukārt Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladmirs Makejs, kurš pārstāvēja savu valsti Austrumu partnerības samitā, aizstāvēja šo projektu: “Jā, uz šo jautājumu Eiropā skatās dažādi. Un mēs sadarbojamies ar Eiropas Savienību un esam atvērti arī turpmākai sadarbībai.” Viņš arī piebilda, ka Baltkrievija būtu varējusi nerīkot stresa testus: “Tā bija Eiropas Komisijas prasība. Tomēr šādi testi tika veikti, jo Baltkrievija atbalstīja šo ideju. Un tagad notiek šo testu rezultātu analīze.”
Kā zināms, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir atteicies piedalīties Austrumu partnerības samitā, lai gan viņam pirmo reizi tika nosūtīts personīgs ielūgums. Vasarā viņš ir paziņojis, ka jautājums par Astravjecas atomelektrostaciju esot politizēts. Lukašenko ir sacījis, ka šis projekts ir nepieciešams gan Baltkrievijai, gan Lietuvai, gan arī citām reģiona valstīm. Tādēļ viņš ir piedāvājis Viļņai kopīgi pārvaldīt šo staciju un izmantot tās saražoto enerģiju.
Jaunā Baltkrievijas spēkstacija top netālu no robežas ar Latviju un Lietuvu. No Viļņas to šķir tikai 50 kilometri. Tādēļ mūsu dienvidu kaimiņi vairākkārt ir pauduši bažas par to, ka avārijas gadījumā radioaktīvais mākonis varētu sasniegt viņu galvaspilsētu dažu stundu laikā.
Turklāt nav pārliecības par to, cik drošs un moderns ir šis projekts, jo Minskā neslēpj, ka vēlas to uzbūvēt pēc iespējas lētāk. Līdz Latvijas robežai attālums no topošās stacijas ir 110 kilometri.
Tomēr Lukašenko uzsver, ka Baltkrievijā vēl ir dzīvas atmiņas par Černobiļas atomstacijas katastrofu 1986.gadā. Tādēļ baltkrieviem bija sarežģīti pieņemt lēmumu par savas stacijas būvniecību, un viņi šajā procesā īpašu uzmanību pievērš projekta drošībai.
