Lēmums pieņemts pēc tam, kad otrdien palestīniešu uzbrucēji Jeruzalemē nogalināja vairākus ebrejus. Tā bija līdz šim asiņainākā diena, kopš oktobra sākumā Izraēlā sākās vardarbības vilnis.
Drošības pastiprināšanai uz Izraēlas pilsētām nosūtīti simtiem karavīru, un vienlaikus paziņots, ka aizdomās turamo uzbrucēju mājokļi tiks nojaukti bez tiesībām tos atjaunot, bet viņu ģimenes locekļiem tiks atņemtas tiesības dzīvot Jeruzalemē.
Izraēlas anektētajā Austrumjeruzalemē drošības spēki izveidoja kontrolposteņus pēc Izraēlas Drošības kabineta dotās pilnvaras policijai slēgt vai aplenkt arābu apdzīvotos Austrumjeruzalemes kvartālus. Kabinets arī paziņoja, ka to palestīniešu mājas, kuri uzbrukuši ebrejiem, nojauks dažu dienu laikā un nekad neatjaunos.
Tāpat Izraēlas valdības trešdien pilsētu ielās izvietoja vairākus simtus karavīru.
Šie lēmumi pieņemti pēc līdz šim asiņainākās dienas Jeruzalemē, kopš oktobra sākumā sākās vardarbības vilnis, palestīniešiem vēršoties vairākos uzbrukumos pret ebrejiem, pārsvarā izmantojot nažus.
Otrdien uzbrukumā autobusā Jeruzalemē divi palestīniešu vīrieši iekāpa autobusā, sāka apšaudi un durt pasažieru, nogalinot divus izraēliešus, bet vairāk nekā 15 ievainojot. Policija vienu uzbrucēju nošāva, bet otru ievainoja.
Pēc neilga laika citā Jeruzalemes daļā kāds vīrietis ietriecās ar savu automašīnu autobusa pieturā, tad izkāpa no auto un uzbruka garāmgājējiem ar miesnieka nazi. Viens izraēlietis tika nogalināts un divi ievainoti. Policija uzbrucēju nošāva.
Otrdien notika vēl divi atsevišķi uzbrukumi ar nažiem Raānas pilsētā Izraēlas centrālajā daļā.
Palestīniešu uzbrukumos ar nažiem šomēnes nogalināti septiņi izraēlieši un vēl daudzi ievainoti. Nogalināti arī 18 palestīnieši no Rietumkrasta un Jeruzalemes, vairāk nekā puse no viņiem bija uzbrucēji, kurus policija nošāva.
Vardarbība starp ebrejiem un palestīniešiem uzliesmoja pēc tam, kad septembra vidū notika sadursmes pie al-Aksas mošejas kompleksa Jeruzalemes vecpilsētā. Musulmaņi baidās, ka Izraēla mēģinās mainīt noteikumus par mošejas izmantošanu, kaut Izraēlas valdība to noliedz. Gan Izraēlas, gan palestīniešu pašpārvaldes amatpersonas apsūdzējušas viena otru par nekā nedarīšanu vardarbības izbeigšanai.
Izraēlas iekšlietu ministrs Silvans Šaloms trešdien norādīja, ka anulē Jeruzalemes uzturēšanās atļaujas palestīniešiem, kas piedalījās uzbrukumos ebrejiem. Saskaņā ar viņa teikto, Tieslietu ministrija arī vēlas atņemt tiesības saņemt pabalstus uzbrucēju ģimenēm. Bet iekšlietu ministrs Gilads Erdans paziņoja, ka nolēmis atvieglot procedūru ieroču nēsāšanas atļaujas saņemšanai ebrejiem.
Aptuveni 300 tūkstoši palestīniešu dzīvo Austrujeruzalemē, ko Izraēla okupēja sešu dienu karā 1967.gadā un vēlāk anektēja. Palestīniešiem, kas tur dzīvo, Izraēlas valsts piešķīrusi tā dēvētas zilās identifikācijas kartes, kas dod pastāvīgas uzturēšanās atļauju, bet ne pilsonību.
Uzbrukumu vilnis seko pēc tam, kad mēnešiem ilgi miera sarunu process atkal iestrēdzis. Līdz šīm uzbrukumi, izskatās, bijuši savstarpēji nekoordinēti, bet izskanējušas bažas par trešās intifadas jeb palestīniešu sacelšanās pret Izraēlu sākumu. Par vardarbību bažas izteikusi starptautiskā sabiedrība. Parīze paziņojusi, ka Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss notiekošo apspriedīs ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju.
