Iecere samazināt deputātu skaitu Itālijas parlamentā nebūt nav jauna. Ar vismaz 945 deputātiem tas ir viens no lielākajiem parlamentiem Eiropā. "Piecu zvaigžņu kustība", kas šobrīd atrodas pie varas, vairākkārt ir uzstājusi, ka demokrātija var pastāvēt ar krietni mazāku deputātu skaitu.
Turklāt, jo mazāk parlamentāriešu, jo mazākām vajadzētu būt parlamenta izmaksām. Tas ir būtiski daudziem "Piecu zvaigžņu kustības" vēlētājiem, jo šis politiskais spēks radās kā pretspars līdz šim valdošajai elitei.
Tomēr reformas kritiķi saka, ka vienkārša deputātu skaita samazināšana nerisinās pastāvošās problēmas pēc būtības. Turpretī slieksnis, lai iedzīvotāji varētu ievēlēt parlamentā savu interešu pārstāvi, pieaugs.
Pašreiz Itālijas parlaments sastāv no divām palātām. Abām ir vienādi pienākumi, un valdībai ir jāsaņem atbalsts gan apakšpalātā, gan Senātā. Arī likumiem ir jābūt apstiprinātiem abās palātās ar vienādu tekstu. Ja vienā no palātām tiek veikti grozījumi, tad likumprojekta tekstam ir jāatgriežas otrajā uz vēl vienu balsojumu.
Samazināt deputātu skaitu 2016. gadā vēlējās arī toreizējais Itālijas premjers Mateo Renci. Tomēr viņa piedāvātā reforma bija krietni plašāka un paredzēja mainīt varas sadalījumu starp parlamenta palātām, reģioniem un valdību. Toreiz vairākums nobalsoja pret šo ieceri un Renci bija spiests atkāpties no premjera krēsla.
Ja šoreiz vairums vēlētāju nolems atbalstīt konstitūcijas grozījumus, tad reforma stāsies spēkā 2023. gadā, kad ir paredzētas nākamās parlamenta vēlēšanas.
Tāpat vēlētājiem ir jāizvēlas arī vairāku reģionu vadītāji, kā arī mēri aptuveni 1000 pilsētās visā valstī. Šis balsojums varētu parādīt, cik populāra patiesībā ir pašreizējā valdība, ko vada Džuzepe Konte.
Vēlētāju aptauju dati paredz, ka opozīcijā esošā radikālā partija „Līga” varētu iegūt vadību vismaz četros no septiņiem reģioniem, kur notiek balsošana. „Piecu zvaigžņu kustība”, kas vēl 2018. gada vēlēšanās saņēma ārkārtīgi labus rezultātus, visticamāk, nespēs uzvarēt nevienās no reģionālajām vēlēšanām. Daļēji tas ir saistīts ar to, ka šī partija atteicās veidot priekšvēlēšanu aliansi ar savu valdības partneri – Demokrātisko partiju. Tādēļ „Piecu zvaigžņu kustības” lielākā cīņa ir par konstitucionālā referenduma pozitīvo iznākumu.
Tomēr var prognozēt, ka Kontes vadītā valdība neatkāpsies, lai kāds būtu reģionālo vēlēšanu un referenduma rezultāts. Tas ir skaidrojams ar nepieciešamību pēc politiskās stabilitātes koronavīrusa pandēmijas laikā, kā arī ar sarežģītām sarunām par nākamā gada budžetu.
