Pēc 2008. gada krīzes, kurā sabruka neproporcionāli lielā un ļoti labi pelnošā Islandes banku sistēma, Islandes krona strauji zaudēja vērtību. Tāpēc Islande – kas toreiz bija viena no dārgākajām valstīm pasaulē, kļuva lētāka un pieejamāka tūristiem.
Tūrisms ir Islandes ekonomikas šobrīd visstraujāk augošā joma. Gadā te ierodas viens miljons, uz katru – pa trim. Nozares pieaugums ir ap 20% gadā.
Uz tūrisma industrijas rēķina apgriezienus uzņem arī būvmateriālu ražotāji un tirgotāji – jo tiek celtas jaunas viesnīcas un viesu nami. Piemēram, "Norvik" grupai piederošā būvmateriālu tirgotāja "Byko" pārdošanas apjomi celtniecības uzņēmumiem gada laikā te pieauguši par 12% - tad ir četras reizes vairāk nekā augusi Islandes ekonomika kopumā.
"Varam teikt, ka tas bizness, kurā esam – celtniecības materiālu bizness, ir piedzīvojis kāpumu. Mums bija ļoti, ļoti liels kritums krīzes laikā un pēc krīzes, bet tagad ir pakāpenisks pieaugums, lai arī ne pārāk straujš. Es domāju, ka cilvēku atmiņa ir ļoti īsa - tāpēc es nezinu, vai jaunā paaudze atkal neuzsāks “gāzi grīdā” spēlīti, bet manas paaudzes cilvēki, kas ir bijuši biznesā gan Islandē, gan citur, ir guvuši ļoti smagu mācību," saka "Norvik"grupas prezidents Jons Helgi Gudmundsons.
Tomēr ekonomisti sāk bažīties, ka straujā tūrisma nozares izaugsme, kas velk sev līdzi arī būvniekus, var izvērsties par jaunu burbuli. "Es nebūtu pārsteigts, ja tuvākajos gados šajā nozarē būtu daži bankroti, jo mēs esam bijuši pārāk optimistiski investējot viesnīcās un dažas no tām nav ekonomiski dzīvotspējīgas, it īpaši tad, ja rodas problēmas ar pieprasījums, kas ik palaikam notiek. Tā nav stabila nozare," ekonomists, Islandes universitātes asociētais profesors Gilfi Magnusons.
Lai gan islandieši labi pelna no tūrisma – daudziem sāk likties, ka vasarās tūristu jau kļuvis pārāk daudz. "Reikjavikā ir dzīvokļu burbulis, ko izraisījusi viesnīcu un dzīvokļu izīrēšana tūristiem. Tagad islandieši paši vairs nevar atļauties nopirkt mājokli, nevar atļauties vairs nopirkt džipus, kā pirka pirms 2007.gada – autoparks noveco. Šī vairs nav ātri augoša pilsēta. Daudzi cilvēki to atkal gribētu , bet es nedomāju, ka dzīve kā 2007.gadā, bija laba, to nevajag atpakaļ," stāsta žurnālists Egils Helgasons.
Tikko publicētās Islandes ekonomikas izaugsmes prognozes pārsteigušas daudzus – gaidīto 3-4% vietā ir tikai viens procentpunkts. "Visa sistēma ir daudz piesardzīgāka investīciju jomā, cilvēki daudz piesardzīgāk pieņem lēmumus par ieguldījumiem – tas mums ir mācījis rīkoties citādāk," uzsver Gudmundsons.
Islandes ekonomiku kropļo arī krīzes karstumā noteiktie kapitāla plūsmas ierobežojumi, kas toreiz valsti paglāba no straujas naudas aizplūšanas, bet tagad – arī atbaida jaunu investoru ienākšanu. Tagad Islandes ekonomika ir vēl viena riska priekšā – valdība tuvāko mēnešu laikā ir jānāk klajā ar plānu – kā šos ierobežojumus atcelt un 6 gadus aizturētā nauda sāks kustēties.
"Tas rada ievērojamus riskus, it īpaši saistībā ar valūtas kursu," saka Magnusons. "Un, ja Islandes kronas vērtība kritīs vai sāks ievērojami svārstīties pēc kapitāla kontroles atcelšanas – tas ekonomikai nebūs labi. Tāpēc – jebkurš plāns atcelt kapitāla kustības ierobežojumus ir jāizstrādā tā, lai mazinātu šo risku. Jo ja atcelšana ir veiksmīga – tas galu galā padarīs mūs pievilcīgākus ārvalstu investīcijām," viņš piebilst.
Tas nozīmē – viena kļūda valdības lēmumos – var destabilizēt ekonomiku un valstij var maksāt ļoti dārgi, vistiešākajā nozīmē. Islandes ekonomikai , kas 6 pēckrīzes gadu laikā ir atveseļojusies, vēl arvien ir ļoti jāuzmanās no vējiem un vērtām. To iespējamība ir daudz reālāka nekā paši islandieši vēlētos.
