Irānā par vietām parlamentā sacenšas pieci tūkstoši kandidātu

Irānā notiek parlamenta vēlēšanas – pirmās kopš vienošanās ar pasaules lielvarām par Teherānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret sankciju atcelšanu. Mēreni noskaņotā prezidenta Hasana Rouhani reformas atbalstošie sabiedrotie par vietām parlamentā cīnās pret konservatīvajiem spēkiem, kas šobrīd dominē parlamentā un iebilst tuvināšanās kursam ar rietumvalstīm.

Aptuveni 55 miljoniem Irānas iedzīvotāju piektdien, 26.februārī, ir iespēja balsot parlamenta vēlēšanās, lai ievēlētu deputātus uz nākamajiem četriem gadiem. Tajās par 290 deputātu vietām sacenšas gandrīz pieci tūkstoši kandidātu.

module id="media" action="picgallery" photoid="249169,249170,249171,249172,249173,249174,249175"}

Šīs vēlēšanas ir cīņa starp konservatīvajiem un mēreni, reformistiski noskaņotajiem spēkiem. Irānas prezidenta Hasana Rouhani valdība ir mērena un uz reformām noskaņota. Taču parlamentā, līdzīgi kā citās valsts institūcijās, dominē konservatīvie spēki, kas stingri iebilst prezidenta ieņemtajam kursam mazināt saspīlējumu attiecībās ar rietumvalstīm.

Šīs vēlēšanas var izšķirt, vai Teherāna turpinās izrauties no diplomātiskās un ekonomiskās izolācijas pēc gadiem ilgām sankcijām.

Mēreni noskaņotā prezidenta Rouhani valdību atbalstošie spēki izveidojuši koalīciju ar nosaukumu „Cerību saraksts”, cerot pārtraukt konservatīvo spēku dominēšanu parlamentā. Prezidenta sabiedrotie balstās uz kodolvienošanos, ar kuru tiek atceltas sankcijas un kas var piesaistīt vairāk investīciju. Priekšvēlēšanu kampaņā viena no galvenajām tēmām bija ekonomika. Vēlēšanu rezultāts arī var ietekmēt prezidenta Rouhani izredzes nākamgad paredzētajās prezidenta vēlēšanās, kurās viņš, domājams, kandidēs uz otro pilnvaru termiņu.

Parlamenta priekšvēlēšanu kampaņā Rouhani uzsvēris ārvalstu investīciju pieplūduma potenciālu pēc sankciju atcelšanas, sakot, ka tas radīs jaunas darbavietas, it īpaši jauniešiem. Vairāk nekā puse irāniešu ir vecumā zem 35 gadiem, bet bezdarba līmenis starp jauniešiem ir 25%.

Tajā pašā laikā konservatīvie spēki uzstāj, ka ekonomiskā izaugsme būs iespēja tikai tad, ja uzvaru liekt uz iekšzemes ražošanu, maksimāli izmantojot valsts iekšējos resursus, balstoties uz tā dēvēto „pretestības ekonomikas” modeli. To pirms pāris gadiem ieviesa Irānas Augstākais garīgais līderis ajatolla Ali Hamenei.

Galveno konservatīvo sarakstu šajās vēlēšanās vada bijušais parlamenta spīkers Golamali Hadads Adels. Viņa meita ir precējusies ar vienu no ajatollas Ali Hamenei dēliem.

Irānas augstākais garīgais līderis Hamenei, ietekmīgākā persona valstī, nobalsoja piektdien no rīta, un aicināja iedzīvotājus lielā skaitā doties uz vēlēšanu iecirkņiem. Iezīmējot valsts tradicionālo pretrietumniecisko nostāju kopš 1979.gada islāma revolūcijas, viņš paziņoja, ka Irānai „ir ienaidnieki” un „vēlēšanām vajadzētu būt tādām, lai ienaidnieku sarūgtinātu”.

Vēlēšanu rezultātus ir grūti prognozēt. Ierasti konservatīvie guvuši labus panākumus lauku apvidos, bet jaunieši pilsētās vairāk priekšrokas dod reformistu kandidātiem. Tomēr jāpiebilst, ja jebkurā gadījumā Irānas politiskajā sistēmā ietekmīgākā vara joprojām saglabāsies konservatīvo rokās, tostarp, Augstākā garīgā līdera amats un Irānas Konstitūcijas sargu padome, kuri jāapstiprina visi likumi.

Piektdien Irānā iedzīvotāji vienlaikus balso arī otrās vēlēšanās, lai izvēlētu 88 locekļus Ekspertu asamblejā. Šī institūcija izvēlēsies nākamo Augstāko garīgo līderi pašreizējā nāves gadījumā. Ajatolla Ali Hamanei ir 76 gadus vecs un bijis pie varas kopš 80.gadu beigām.

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti