BBC norāda, ka ziņas par uzbrukumu ir pretrunīgas, saskaņā ar dažiem avotiem - kaujinieki nogalinājuši apsargus un kontrolē lielāko daļu no rūpnīcas teritorijas.
Taču avoti valdībā apgalvojuši, ka rūpnīcu kontrolē valdības karavīri.Tiek arī ziņots, ka Irākas armija pret kaujiniekiem sūtījusi kaujas helikopteru. Tas izšāvis raķeti, kas trāpījusi naftas rezervuārā, un tas aizdedzies.
Pēdējo dienu laikā ražošana šajā rūpnīcā gan bija apturēta, un visiem ārvalstu strādniekiem vadība ieteica pamest rūpnīcu.
Uz kauju epicentru dodas arvien lielāks skaits brīvprātīgo, lai nāktu talkā Irākas armijai. Tie ir šiīti, kurdi un citu etnisko un reliģisko grupu pārstāvji, kas atsaukušies politisko un garīgo līderu aicinājumiem palīdzēt atgūt sunnītu kaujinieku pārņemtās teritorijas.
Teroristiskās organizācijas “Islāma valsts Irākā un Levantē” kaujinieku rokās nedēļas laikā kritusi Irākas otra lielākā pilsēta Mosula un vēl citas pilsētas - arī pašā Bagdādes pievārtē. Tagad sīvas kaujas notiek par Irākas lielāko naftas pārstrādes rūpnīcu. Irākas armija sākotnēji cieta daudzas negaidītas sakāves, taču tagad valsts augstākās amatpersonas apgalvo, ka pirmais šoks esot pārvarēts un iniciatīva lēnām pārejot Irākas drošības spēku pusē.
„Lai gan trieciens bija liels un sāpīgs un mēs iepriekš nebijām gatavi, ka kaut kas tāds varētu notikt, mēs esam spējuši ierobežot tā sekas, apturēt situācijas pasliktināšanos un remdēt sakāves sajūtu mūsu karavīru un komandieru vidū. Mēs esam absorbējuši pirmā trieciena impulsu un tagad sākam pretuzbrukumu, atgūstot iniciatīvu un atbildot ar spēcīgiem uzbrukumiem kaujiniekiem. Neviens Irākā no šīs krīzes neiegūst, atskaitot ieroču tirgotājus un šo teroristisko organizāciju,” atzina Irākas premjerministrs Nuri al Maliki.
Tomēr arī valdošās amatpersonas, kas pārstāv šiītu vairākumu, tiek daļēji vainotas smagajā situācijā, jo daudzi sunnītu minoritātes pārstāvji uzskata, ka pēc Sadama Huseina gāšanas gadiem ilgi nav ievērotas viņu tiesības. To izcēlušas arī Savienotās Valstis, kas pagaidām tikai nosūtījušas karavīrus ASV vēstniecības aizsargāšanai un uzsver, ka konflikta atrisināšana pašlaik ir Irākas armijas rokās.
„Lai gan ir skaidrs, ka Irākai nepieciešama lielāka palīdzība, lai salauztu pašreizējo ekstrēmistu grupējumu ofensīvu, Irākas problēmām nav militāra risinājuma. Jebkura rīcība, par kuru mēs varētu izšķirties, jāsavieno ar Irākas līderu nopietniem mēģinājumiem nodrošināt pārvaldību bez kopienu šķelšanas. Tai ir jāveicina stabilitāte un vienotība Irākas atšķirīgajā sabiedrībā, jāinvestē Irākas drošības spēkos un jārisina leģitīmās Irākās sunnītu, kurdu un šiītu kopienu problēmas,” norādīja ASV finanšu ministrs Džeikobs Lū.
Vienlaikus pretrunas starp dažādajām Irākas kopienām nodrošinājušas brīvprātīgo lielo skaitu cīņai pret sunnītu ekstrēmistiem. Turklāt Irākas armijai nākuši talkā arī ticības brāļi no Irānas. Kaimiņvalsts kā militāro padomnieku uz Irāku jau nosūtījusi Irānas bruņoto spēku elitārās vienības virspavēlnieku. Tiek uzskatīts, ka ar neoficiālu, bet būtisku palīdzību Irāna vēl vairāk nostiprina savu ietekmi uz šiītu dominanci Irānas valdībā.
„Šie nelielie teroristu grupējumi un viņu atbalstītāji gan šajā reģionā, gan citviet pasaulē ir niecības salīdzinājumā ar varenās Irākas nācijas un musulmaņu tautu gribasspēku. Ar dievpalīgu teroristus izdosies sakaut,” pauda Irānas prezidents Hasans Rovhani.
“Islāma valsts Irākā un Levantē” veidojās Irākas kara sākumā, bet pēdējos gados guvusi būtiskus militārus panākumus Sīrijas ziemeļos, karojot gan pret Bašara al Asada spēkiem, gan citiem nemierniekiem.
Jau vēstīts, ka Irākā turpinās valdības drošības spēku sadursmes ar sunnītu kaujiniekiem, kuri pārņem savā kontrolē arvien lielāku skaitu pilsētu, pietuvojoties arī galvaspilsētai Bagdādei. Kā norādījuši kurdu autonomā reģiona pārstāvji, pastāv arvien lielāka iespēja, ka Irāka var sabrukt. Tikmēr ASV noraida iespēju, ka Irākā varētu atgriezties amerikāņu karaspēks.
