Panorāma

Ebolas vīrusa draudi

Panorāma

Politiķi – pret viendzimuma partnerattiecību legalizēšanu

Par partnerattiecību likumu Igaunijā domas atšķiras

Igaunijā iespēju reģistrēt viendzimuma attiecības uztver ar dalītām jūtām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 7 mēnešiem.

Dienu pēc partnerattiecību likuma pieņemšanas Tallinā jūtamas dažādas vēsmas. Sabiedrība sadalījusies divās daļās – likuma atbalstītājos un pretiniekos. Gluži tāpat kā deputāti Igaunijas parlamentā. Jau stāstīts, ka Igaunijas parlaments ceturtdien apstiprinājis likumu par partnerattiecību juridisku atzīšanu, iekļaujot arī viendzimuma partnerattiecības.

Reins Ūsens vēl pabeidz dzīvokļa tīrīšanu pēc vakardienas ballītes. Reinam viņa dzīves partnerim un draugiem bija iemesls svinēt – viņu valsts parlaments pirmoreiz pateica, ka likuma priekšā gan heteroseksuālu, gan geju pāru tiesībām jābūt līdzvērtīgākām. Taču Partnerattiecību likumam nebūs tikai simboliska nozīme. Izmantojot likumā piedāvāto iespēju oficiāli reģistrēt attiecības, pāris tiks vairāk aizsargāts no sociālā, medicīniskā un ekonomiskā viedokļa.

„Likums tagad arī viendzimuma pāros ļaus adoptēt sava partnera bērnu. Un, ja bērna bioloģiskais vecāks nomirs, tad viņa partnerim būs likumīgas tiesības un pienākums turpināt par bērnu rūpēties,” stāsts Reins.

Ja ar vienu no partneriem kas atgadās, otram arī būs tiesības saņemt informāciju un pieņemt lēmumus par dzīvesbiedra ārstēšanu. „Tas ir tieši mans gadījums. Mans iepriekšējais partneris nomira. Pavisam negaidot. Mēs nebijām noslēguši nekādus savstarpējus līgumus,” atminas Reins. „Un, kad es zvanīju ārstam, lai uzzinātu, kas īsti notika, atbilde bija – tu šim cilvēkam nekas neesi, tev nav tiesību jautāt, tāpēc mēs informāciju nesniegsim. Es pavadīju visu dienu skaidrojot, kas es esmu. Esmu ļoti personiski piedzīvojis, cik smagi un sāpīgi ir nonākt situācijā, kad tu neesi nekas,” viņš stāsta.

Lisete Kampusa 12 gadus ir pavadījusi cīnoties, lai cilvēki atšķirīgas seksuālās orientācijas dēļ netiktu uzskatīti par tukšu vietu. Lai arī Partnerattiecību likums ir tikai mazs solis uz priekšu Igaunijas cilvēktiesību vidē, tas reizē ir arī vēsturisks notikums.

Mūsu mērķis vienmēr ir bijis radīt likumus, kas aizsargātu ģimeņu tiesības, neatkarīgi no tā vai runa ir par viena dzimuma ģimenēm vai tradicionālajām – lai ko šis jēdziens arī nozīmētu. Tas ir panākums, ka šādām ģimenēm, daļā no kurām aug arī bērni, turpmāk būs noteikts sociālās drošības līmenis,” apmierinātību pauž Kampusa.

Ņemot vērā bērnu radīšanas bumu, kāds vērojams Igaunijas geju pāru vidū, interese par attiecību oficiālu reģistrēšanu un sociālo garantiju iegūšanu varētu būt liela, prognozē Lisete. Taču parlaments likumu pieņēma tikai par mata tiesu. Par nobalsoja 40, pret - 38 deputāti. Likuma atbalstītāju vidū bija Mariane Miko. „Ar šo likumu mēs esam ienākuši Rietumeiropas telpā un izkāpuši no post-komunisma valsts statusa. Es ar to lepojos (..) Tagad visi pāri – gan viena, gan pretēju dzimumu, varēs reģistrēt savas attiecības. Un tās ir cilvēka pamattiesības,” savu attieksmi pamato Miko.

Parlamentārietis un likuma pretinieks Igors Grazins nevēloties pielikt roku Igaunijas tradicionālo ģimenes vērtību nonivelēšanā. Turklāt uzsver, ka likums patiesībā esot tukša čaula, kura neietver nevienu konkrētu procedūru, kā iecerēto attiecību reģistrēšanu veikt.

„Lai panāktu, ka likumu vispār pieņem, no tā tika izņemtas visas konkrētās procedūras. Tagad tajā ir virkne apņemšanos, simbolisku tekstu un tamlīdzīgas lietas. Ir pieņemts likums, kurš nav praktiski pielietojams,” savu pozīciju skaidro Grazins.

Lai likums kā plānots stātos spēkā 2016. gadā, tik tiešām jāveic labojumi aptuveni 80 citos Igaunijas likumos. Ar to galvenokārt nodarbosies nākamais parlaments, kuru ievēlēs martā.

Tallinas ielās LTV „Panorāmai” neizdevās sastapt nevienu, kurš kameras priekšā būtu gatavs atzīt, ka atbalsta jauno attiecības regulējošo likumu. Pārsvarā saskārāmies ar vienaldzību un skarbākos vai mazāk skarbos vārdos noformulētu nosodījumu. „Patiesībā man vienalga. Ja viņi grib, lai tā dara,” saka Eva.

„Es esmu pareizticīgs cilvēks. Ar to viss ir izteikts. Jādzīvo vīriešiem ar sievietēm. Citādi nav pēc Dieva gribas,” kritisks ir Aleksejs. Līdzīgi domā arī Anna. „Man, šķiet, mums nevajadzētu iedrošināt homoseksualitāti. Man vienalga, ko viņi dara savās guļamistabās un vai dzīvo kopā (..) Bet ir kaut kādas tradīcijas, kurām jāpaliek,” atzīmē Anna.

„Jādzīvo pēc tradīcijām, tā, kā pieņemts. Bet šādi nav normāli. Un visvairāk esmu sašutusi, kad viņi rīko tās parādes,” saka Nellija.

Lai arī galveno viļņošanos sabiedrībā izraisījis fakts, ka tiek piešķirtas plašākas tiesības viendzimuma pāriem, būtībā likums ir dzimumneitrāls.

Tas nozīmē, ka iespēja juridiski sakārtot savas attiecības vienādi attieksies kā uz homoseksuāliem tā arī neprecētiem heteroseksuāliem pāriem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti