Vēl nebūt ne tālā pagātnē Horvātija ar nepacietību gaidīja iespēju šā gada jūlijā kļūt par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, taču eirozonas parādsaistību krīzes un pašas Horvātijas tautsaimniecības problēmu dēļ horvātu entuziasms ir zināmā mērā noplacis, un, domājams, ka tas atspoguļosies arī svētdien gaidāmajās vēlēšanās, kurās eksperti prognozē zemu vēlētāju aktivitāti.
Horvātiem svētdien jāievēl 12 deputātus, kuri savus EP deputāta pienākumus pildīs tikai 12 mēnešus no piecu gadu mandāta, jo 2014.gadā tiks rīkotas jaunas vēlēšanas.
EP pašreiz ir 754 deputāti, kas pārstāv 500 miljonus ES dalībvalstu pilsoņu.
Taču lielāko daļu horvātu vairāk satrauc valsts tautsaimniecības stāvoklis. Pērn Horvātijas ekonomika saruka par 2%, un kopš 2009.gada tā atradusies stagnācijā.
Bezdarba līmenis savukārt sasniedzis 22%, un dzīves dārdzība ievērojami apsteidz vidējo mēnešalgu, kas Horvātijā ir aptuveni 513 lati.
"Cenas jau mums ir Eiropas līmenī, taču to pašu nevar teikt par algām un pensijām," norāda pensionāre Goranka Tokiča.
Savukārt skolotāja Mirjana Donkoviča, kura ar skepsi sagaida Horvātijas iestāšanos ES, uzskata, ka Horvātijai "vispirms vajadzētu savest kārtībā savu māju un nodrošināt sabiedrības un ekonomikas labklājību, un tikai tad mums vajadzētu domāt, vai pievienoties ES, ja tā vēl pastāvēs".
Eirooptimismu Horvātijā jo īpaši iedragājusi smagā finanšu krīze Kiprā.
"Lielie vīri pieņems lēmumus, kas izdevīgi viņiem pašiem. Turklāt, kāpēc steigties pievienoties organizācijai, kas jūk un brūk?" vaicā 35 gadus vecais ierēdnis Ivans Jonkovičs. Pēc viņa domām, Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits mērāms 4,2 miljonos, ir "pārāk maza, lai tai būtu ietekme" ES.
Tikmēr Horvātijas amatpersonas, kuras vairāk nekā desmit gadus smagi strādājušas, lai nodrošinātu valsts uzņemšanu Eiropas valstu saimē, cer, ka, kļūstot par pilntiesīgu bloka dalībvalsti, Horvātijai būs pieejami 13 miljoni eiro (9,13 miljoni latu), kurus varēs ieguldīt tautsaimniecības stāvokļa uzlabošanā.
Taču priekšvēlēšanu kampaņa pirms svētdien paredzētajiem vēlēšanām bijusi visnotaļ blāva, un tajā trūka izvērstu diskusiju par jautājumiem, kas saistīti ar drīzumā gaidāmo valsts dalību ES. Nozīmīgs faktors ir arī fakts, ka ievēlēto deputātu pilnvaru termiņš būs tikai gads.
Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, pie varas esošie sociāldemokrāti un to koalīcijas partneri kopumā izcīnīs sešas no Horvātijai pieejamajām 12 EP deputātu vietām. Parējās vietas, visticamāk, iegūs opozīcijā strādājošā Demokrātiskā savienība (HDZ) un Darba partija.
Turklāt sagaidāms, ka vēlēšanās laikā, kad sabiedrības noskaņojumā aizvien izteiktāk jūtama eiroskepse, būs zema vēlētāju aktivitāte.
Pērnajā janvārī referendumā valsts pievienošanos ES atbalstīja 66% vēlētāju. Pašreiz saskaņā ar aptauju datiem Horvātijas dalību ES un tās piedāvātās iespējas nodarbinātības un izglītības jomā atbalsta 56%. Lai gan šis rādītājs joprojām ir augsts, tas ir būtisks kritums, salīdzinot ar 2012.gada janvāri.
"Atbalsts [dalībai ES] sarūk, jo valsts ekonomika piedzīvo grūtus laikus, ir novērojama vispārēja neapmierinātība ar politiķiem un neuzticība viņiem, turklāt arī pašā ES ir problēmas," Horvātijas sabiedrībā valdošo noskaņojumu skaidro starptautisko attiecību eksperts Radovans Vukadinovičs.
Savukārt ekonomikas analītiķis Damirs Novotnijs ir pārliecināts, ka, Horvātijai pievienojoties ES, tā sev līdzi nenesīs tik lielas finanšu problēmas, kādas šobrīd māc vairākas līdzšinējās bloka dalībvalstis.
"Horvātija nekļūs par nastu ES," jo tai ir stabils banku sektors un nozīmīga tūrisma nozare, pārliecināts eksperts, vienlaikus gan atzīstot, ka zināmas problēmas varētu rasties, "ja turpināsies negatīvās tendences".
Pievienojoties ES, Horvātija kļūs par tās 28.dalībvalsti.
Horvātijas pievienošanās ES bija pasludināta par valsts stratēģisko mērķi jau kopš tās neatkarības pasludināšanas 1991.gadā, kad tā izstājās no Dienvidslāvijas.
No sešām bijušajām Dienvidslāvijas republikām ES sastāvā ir vienīgi Slovēnija, kas blokam pievienojās 2004.gadā.
