Eiropas Komisija otrdien ir pieņēmusi pēdējo uzraudzības ziņojumu par Horvātijas gatavošanos dalībai Eiropas Savienībā. Šajā ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta tādiem jautājumiem kā konkurētspējas politika, tieslietas un cilvēktiesības, brīvība un drošība. Eiropas Komisija konstatējusi, ka Horvātija ir paveikusi milzīgu darbu, īstenojot solītās reformas un panākusi rezultātus, kas tiešā veidā nesīs labumu valsts pilsoņiem. Tieši tāpēc Horvātija ir gatava 1. jūlijā kļūt par 28. Eiropas Savienības dalībvalsti.
Kā, viesojoties Zagrebā, paziņojis Eiropas Savienības paplašināšanās komisārs Štefans Fīle, Horvātija ir labs apliecinājums tam, cik efektīvi darbojas Eiropas Savienības paplašināšanās politika, ja pati dalībvalsts ir apņēmības pilna izpildīt izvirzītos kritērijus un ieviest dzīvē uzņemtās saistības. Štefans Fīle arī uzsver, ka Horvātijas ceļš pretī Eiropas Savienībai ir bijis grūtāks nekā citām dalībvalstīm:
„Horvātija ir pirmā valsts, kas ir izgājusi cauri daudz prasīgākām iestāšanās sarunām nekā tās priekšgājēji. Pirmo reizi tai tika izvirzītas prasības sarunu beigās sasniegt noteiktu līmeni, pirmo reizi tai tika pieprasīts uzrādīt skaidru un uzticamu ceļu, izpildot izvirzītās prasības. Un pirmo reizi starp iestāšanās līguma parakstīšanu un ratifikācijas procesa beigām tika ieviests uzraudzības mehānisms.
Ziņojums skaidri norāda, ka Horvātija ir bijusi spējīga veiksmīgi īstenot reformas un izpildīt savas saistības uzticamā, ilgtspējīgā un neatgriezeniskā veidā. Visu šo iemeslu dēļ mēs uzskatām, ka pēc Horvātijas iestāšanās Eiropas Savienībā uzraudzības mehānisms vairs nebūs nepieciešams.”
Kā piebildis Štefans Fīle, Horvātijas pozitīvais piemērs noteikti kalpos par labu iedvesmas avotu arī pārējā Balkānu reģiona centienos tuvināties Eiropas Savienībai.
Savu sajūsmu par Eiropas Komisijas ziņojumu paudušas arī Horvātijas vadošās amatpersonas. Valsts prezidents Ivo Josipovičs īpaši pateicies savas valsts valdībai par paveikto darbu izvirzīto mērķu sasniegšanā. Savukārt Horvātijas premjerministrs Zorans Milanovičs solījis turpināt iesāktos darbus un panākt iestāšanos arī šengenas bezvīzu zonā līdz 2015. gada beigām. Pēc Milanoviča vārdiem, Horvātija ir spējīga ar šādiem izaicinājumiem tikt galā: ”Es esmu pārliecināts, ka mēs spēsim tikt galā ar visiem izaicinājumiem, ar ko mazas valstis saskaras Eiropas integrācijas un globalizācijas dēļ. Mazām valstīm ir jābūt atvērtām, bet, ja tās noslēdzas un neredz ārpasaulē notiekošo, tās vairs nav gatavas pretoties konkurencei. Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienība Horvātijai dot milzīgas iespējas. Un tas saskan ar mūsu saukli - drosmīgi pretī Eiropai!”
Kā norādījis Štefans Fīle, Horvātija gan nedrīkst gulēt uz lauriem, jo tai jāturpina aktīvs darbs pie korupcijas apkarošanas un cīņas ar organizēto noziedzību.
Pirms 1. jūlijā gaidāmās pievienošanās Eiropas Savienībai, iestāšanās līgums vēl jāratificē septiņām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
