Uz Eiropu tie dodas vecos kuģos vai laivās. Tas ir bīstams, tomēr salīdzinoši ātrs ceļš nonākšanai Eiropā. Turklāt līgums ar Turciju paredz tikai Grieķijas salās ienākušo bēgļu atpakaļatgriešanu. Nonākot Itālijā, bēglis var pieprasīt patvērumu un sagaidīt lēmumu Eiropā.
Toties to, vai ar Lībiju iespējams sarunāties un vienoties par kādu risinājumu bēgļu straumes apturēšanā vai sabremzēšanā, nosaka politiskā situācija konfliktu pārņemtajā valstī.
Pirms pieciem gadiem ASV vadītajai militārajai intervencei Lībijā izdevās likvidēt ilgstošo diktatoru Muamaru Kadafi un gāzt viņa vadīto režīmu. Taču radās varas vakuums. Starptautiskās sabiedrības atbalstītie politiskie spēki nespēja gūt kontroli pār dažādu cilšu un varas grupējumu fragmentēto valsti.
Starptautiskās sabiedrības neveiksmes Lībijā intervijā LTV atzina arī ASV viceadmirālis Džeims Fogo, kurš tolaik veica Lībijas operāciju plānošanu. "Mūsu mērķis bija, lai viņš [Kadafi] stātos tiesas priekšā par saviem noziegumiem un atbildētu Lībijas cilvēku priekšā likumīgā kārtā. Taču tas neizdevās. Tomēr Lībijas tautai tika dotas pašnoteikšanās tiesības. Dažus gadus šķita, ka ir cerību stars, tomēr galu galā, ja varu atļauties būt kritisks, nedomāju, ka starptautiskā sabiedrība izdarīja visu, kas tai būtu jāizdara. Tādēļ tagad tas ir kļuvis par nestabilitātes avotu, kur Kadafi dzimtajā Sirtas pilsētā darbojas "Islāma valsts" teroristi," saka Fogo.
Rietumvalstu atbalstītie politiskie priekšstāvji galu galā atrada patvērumu kaimiņos esošās Tunisijas viesnīcās. Savukārt Lībijā izveidojās faktiska divvaldība, bet pēdējā laikā tiek runāts pat par trim dažādām valdībām. Ietekmīgākā no tām – starptautiskās sabiedrības neatzīta valdība – bāzējās galvaspilsētā un ekonomiski spēcīgākajā pilsētā Tripolē.
Tieši šī valdība pērn, laikā, kad ES līderi pulcējās Maltā, lai spriestu par risinājumu bēgļu problēmai, piedraudēja pārpludināt Eiropu ar bēgļiem, ja nesagaidīs faktisku atzīšanu. Pēc aptuvenām aplēsēm Lībijā iespēju ienākt Eiropā gaida vismaz 800 000 kara, politisko un arī ekonomisko bēgļu. Turklāt bieži viņi nonāk tādu cilvēktirgotāju rokās, kas laupa viņiem brīvību, ieslogot nometnēs, izspiežot naudu un pakļaujot vardarbībai.
Šobrīd starptautiskā sabiedrība spērusi riskantu soli – īstenojot Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) atbalstītās valdības atgriešanos no Tunisijas Tripolē. Īpašas operācijas gaitā premjerministrs Fajīzs Saradžs un vēl seši prezidenta padomes locekļi laivās nogādāti jūras spēku bāzē Tripolē. Tieši šajā laikā Lībijas kaimiņvalstī – Tunisijā – atradās ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns, kurš pauda atbalstu premjeram Saradžam, kurš savukārt steidzīgi sasauca preses konferenci, paziņojot par savu ierašanos un nodomu pārņemt savā kontrolē Tripoli.
"Es mudinu visus politiskos spēkus Lībijā sadarboties ar prezidenta padomi līdz sekmīgi tiks īstenota varas nodošana. Mēs turpināsim sekot notikumiem un informēsim par tiem ANO Drošības padomi. Tos, kas liks šķēršļus politiskajam procesam, ir jāsauc pie atbildības," teica Kimuns.
Riskantā pasākuma – importēt Tripolē valdību un atjaunot tās kontroli pār svarīgākajām institūcijām – panākumi karājas mata galā. Jau notikusi eskalācija Tripolē.
Tomēr arī jauna militāra intervence nav starptautiskās sabiedrības vēlamais scenārijs, jo izraisa asu vietējo iedzīvotāju opozīciju. Šāda opozīcija ir viens no iemesliem, kādēļ aug atbalsts radikālajam islāmam. Tādēļ daļu Lībijas šobrīd savā kontrolē tur "Daīš" un ar to saistīti kaujinieku grupējumi.
