Grieķijas parlamentā sestdien balsos par valsts budžetu, kas paredz gan iegūt papildus līdzekļus nodokļos, gan ietaupīt naudu, atlaižot tūkstošus valsts sektorā strādājošo cilvēku. Kopumā Grieķijai jāspēj savilkt jostu par vairāk nekā 3 miljardiem eiro. Pēc Grieķijas aplēsēm, pēdējos piecos gados, sekojot starptautisko aizdevēju prasībām, darbu valsts iestādēs zaudējuši jau vairāk nekā 200 000 cilvēku. Darba spēka vēl lielāka apcirpšana joprojām bija viena no starptautisko aizdevēju būtiskākajām prasībām apmaiņā pret kārtējo, šoreiz miljardu eiro vērto aizdevumu, kas Grieķijai nepieciešams, lai turpinātu dzīvi.
Balsojums par budžetu Atēnās notiek dažas dienas pirms Briselē gaidāmās Eirozonas valstu sanāksmes, kurā atkal izvērtēs Grieķijas progresu. Grieķijas valdība publiski vēstījusi, ka gandrīz pabeigusi valsts sektorā strādājošo skaita samazināšanu atbilstoši starptautisko aizdevēju prasībām, turklāt to izdarījusi divus gadus pirms aizdevēju noteiktā termiņa. Budžetā prognozēts, ka Grieķijas ekonomika nākamgad izkļūs no recesijas ar 0,6% izaugsmi, salīdzinot ar 4% kritumu šogad. Taču mediji ziņo, ka par šiem budžeta priekšlikumiem nav pilnībā panākta vienošanās ar starptautisko aizdevēju auditoriem.
Prognozes par to, kad Grieķija varētu normāli atgriezties tirgū un pretendēt uz izdevīgākiem aizdevuma procentiem, ir mainījušās. Ja sākotnēji minēja nākamā gada sākumu, tad tagad raugās uz nākamā gada vasaru. Grieķijas finanšu ministrs Krists Staikurs pavēstījis, ka jau tagad valdībā plāno dažādas, pēc viņa vārdiem - finanšu tehnikas, lai palīdzētu valstij šajā procesā.
Grieķijas budžeta krīzi joprojām smagi izjūt iedzīvotāji. Medijus jau aplidojusi ziņa, ka grieķu pašvaldības uz Ziemassvētku laiku atjaunos elektrību tām mājsaimniecībām, kuras ilgstoši ir bijušas parādā. Šādu lēmumu pieņēmusi, piemēram, Tripoles un Zantes pašvaldība, kurā dzīvību zaudējusi kāda 13 gadu veca meitene, saindējoties ar dūmiem, kas cēlušies, mājas sasildīšanai izmantojot ogļu pannu.
Pēdējos gados komunālo pakalpojumu, tostarp elektrības rēķinu nemaksātāju skaits Grieķijā ir krietni pieaudzis un pat dubultojies. Grieķijas atbildīgās iestādes un enerģijas kompānijas iespēju robežās ir centušās piedāvāt elastīgākus maksājumu plānus, īpaši krīzē visneaizsargātākajiem cilvēkiem.
