Brīdina par Romas impērijas likteni
Glāzgovas klimata konferenci vides aizsardzības aktīvisti raksturo kā svarīgāko tikšanos mūsdienu cilvēces vēsturē. Kopš Parīzes Klimata nolīguma parakstīšanas ir pagājuši jau aptuveni seši gadi. Bet pāriet no vārdiem pie darbiem nemaz nav tik viegli.
Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons pirms pāris dienām atzina: ja pasaule nespers steidzamus soļus klimata pārmaiņu apkarošanai, tad ar mūsu civilizāciju varētu notikt tas pats, kas notika ar Senās Romas impēriju – sabrukums un tumšie laiki.
Arī zinātnieki saka, ka ir atlicis ļoti maz laika, lai rīkotos.
Tomēr iesniegtie valstu plāni par konkrētiem soļiem ko viņu tuvāko gadu laikā grasās darīt, lai samazinātu izmešus, ir absolūti nepietiekami. Šādā tempā vidējā temperatūra gadsimta beigās pieaugs nevis par pusotru grādu, bet gan par 2,7 grādiem un tas, visticamāk, novedīs pie pamatīgas katastrofas. Piemēram atsevišķas salu valstis var pilnībā izzust no pasaules kartes. Un arī postošās vētras, plūdi, karstuma viļņi kļūs par mūsu ikdienu.
Glāzgovā pulcējušies arī klimata aktīvisti
Eiropas Savienība mēģinās pārliecināt pārējos, ka ekonomiskā izaugsme ir iespējama, arī pārejot uz videi draudzīgākām tehnoloģijām. ES valstu ekonomika ir augusi par spīti tam, ka mēs jau esam pamatīgi samazinājuši savus izmešus. Taču Ķīna, Krievija, Austrālija nebūt nesteidzas atteikties no oglēm un naftas. Pārliecināt šīs valstis pāriet no vārdiem pie darbiem būs viens no sarežģītākajiem uzdevumiem.
Glāzgovā ir ieradušies ne tikai politiķi, bet arī klimata aktīvisti, tostarp arī slavenā zviedru aktīviste Grēta Tūnberga. Glāzgovas dzelzceļa stacijā Grētu sagaidīja ar aplausiem. Piektdien viņa dosies tradicionālajā protesta gājienā ar vietējiem jauniešiem.
Glāzgovā ir arī daudz citu aktīvistu no visdažādākajām organizācijām. Viņi plāno rīkot nevardarbīgas pretošanās akcijas visas divas nedēļas, piemēram bloķēt ceļus un veikt citas akcijas. Aktīvisti tic, ka viņu rādītais spiediens var motivēt klimata konferences dalībniekus beidzot vienoties par konkrētu rīcību. Policija prognozē, ka katru dienu varētu tikt arestēti pat vairāki simti dažādu akciju dalībnieku.
Viens koks var paralizēt dzelzceļa satiksmi
Glāzgovā ieradies arī Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs, kuram ceļš uz šo pasākumu kļuva par pamatīgu pārbaudījumu.
“Jau no sākuma man bija skaidrs, ka uz klimata konferenci vajadzētu doties ar videi draudzīgu transportu. Tas, protams, ir vilciens. Tādēļ bija paredzēts vispirms nokļūt no Briseles uz Londonu, tad pārsēsties uz vilcienu, lai pēc četrarpus stundām nokļūtu Glāzgovā. Tomēr no rīta Anglijā plosījās neliela vētra, uz dzelzceļa elektrības vadiem uzkrita koks. Dažādi negadījumi bija arī uz citām līnijām. Līdz ar to gandrīz visu dienu tika paralizēta vilcienu satiksme no Londonas uz ziemeļiem. Daudzi nikni pasažieri bija sapulcējušies stacijā, kuru rotāja uzraksti: paldies, ka izmantojat vilcienu, lai dotos uz klimata sarunām Glāzgovā!””
“Kad kļuva skaidrs, ka vilcienu satiksmi varētu arī neatjaunot un dzelzceļa kompānija ieteica ceļot nākamajā dienā, sapratu, ka man nāksies lidot. Un vēlu vakarā tomēr ierados Glāzgovā.
Tas skaidri apliecina, ka pat tādā turīgā valstī kā Lielbritānija ir nepieciešamas pamatīgas investīcijas, lai dzelzceļš kļūtu par alternatīvu lidošanai un viens nokritušais koks nevarētu izjaukt plānus daudziem tūkstošiem cilvēku.”
