Saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem, Eiropas valstu līderiem, izvēloties Komisijas prezidentu, ir jāņem vērā Eiropas parlamenta rezultāti. Lai arī tradicionāli pieņemts uzskatīt, ka vēlēšanās uzvarējusī partija prezidenta amatam izvirza savu kandidātu, dalībvalstu līderiem nav obligāti jāapstiprina tieši šis kandidāts.
Bet tikmēr jaunākās aptaujas liecina, ka 62% eiropiešu "nav nemaz" vai "nav tik daudz" ieinteresēti gaidāmajās EP vēlēšanās.
Tikai 35% respondentu sacīja, ka noteikti dosies balsot, kas ir par astoņiem procentpunktiem mazāk nekā vidējā vēlētāju aktivitāte iepriekšējās EP vēlēšanās 2009.gadā.
Aptaujas rezultāti liecina, ka vislielākais entuziasms valda Beļģijā, kur balsošana ir obligāta. Tur gatavību doties pie vēlēšanu urnām apliecināja 53% respondentu. Savukārt Viszemākais entuziasms valda Lielbritānijā un Polijā, kur attiecīgi tikai 27% un 20% respondentu sacīja, ka noteikti dosies balsot.
Pārāk lielais ieceļotāju skaits, draudi zaudēt nacionālo identitāti un masu bezdarbs ir galvenie iemesli, kas liek frančiem novērsties no Eiropas Savienības.
Pagājušajā nedēļā publicētās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka katrā otrajā Francijas pilsonī Eiropas Savienība izraisa "satraukumu", 10% franču izjūt pret ES "naidīgumu", bet 13% pret vienotās Eiropas projektu izturas ar vienaldzību. Tikai 18% no aprīļa beigās izvaicātajiem respondentiem izteikušies, ka viņi ir "pārliecināti" par ES nākotni, bet "entuziasmu" pret vienoto Eiropu izjūt vien divi procenti franču.
Eiroskeptiskie spēki gaidāmajās Eiropas parlamenta vēlēšanās varētu iegūt no 100 līdz 200 vietām un visaugstākie panākumi galēji labējām partijām tiek prognozēti Lielbritānijā, Francijā un Nīderlandē.
Kā norādījis Eiropas ārējo attiecību padomes pārstāvis Marks Leonards, eiroskeptiķu uzvaras gājiens var izrādīties daudz bīstamāks par tā dēvētās tējas partijas rašanos ASV.
Pēc Leonarda vārdiem, faktiski var izveidoties dīvains veidojums, ko varētu raksturot kā sevi ienīstošu parlamentu, kas izmisīgi cenšas panākt savu atlaišanu. Eksperti norāda, ka arī eiroskeptiķu rindās nav vienprātības, jo, piemēram, daudzas partijas jau paudušas nevēlēšanos iesaistīties koalīcijā ar Marijas Lepēnas vadīto "nacionālo fronti", apsūdzot to antisemītismā.
Tikmēr Lībijas iekšlietu ministrs piedraudējis, ka Lībija varētu palīdzēt palielināt to cilvēku skaitu, kuri vēlas nelegāli nokļūt Eiropā, ja vien Eiropas Savienība nepalīdzēs ar šīs problēmas atrisināšanu. Salehs Mazeks paziņojis, ka Lībija pašlaik cieš no imigrantu noziegumiem, ievestajām narkotikām, kā arī ievestajām slimībām. Pēc viņa vārdiem, Lībija jau ir pietiekami cietusi un tagad atbildība jāuzņemas Eiropas Savienībai.
Šeit jāatgādina, ka savulaik bijušais Lībijas prezidents Muamars Kadafi laiku pa laikam atļāva palielināt nelegālo bēgļu plūsmu, īsi pirms savas gāšanas pieprasot no Eiropas Savienības piecus miljardus eiro šīs problēmas risināšanai.
