Francijā pašvaldību vēlēšanās prognozē panākumus galēji labējiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Trīs nedēļas pēc asiņainajiem teroraktiem Francijas balsstiesīgie pilsoņi dodas pie vēlēšanu urnām, lai balsotu par vietējām pašvaldībām. Eksperti prognozē, ka ņemot vērā nesenos notikumus un sabiedrības noskaņojumu, ievērojamu atbalstu varētu iegūt galēji labējā Nacionālā fronte. Savas pozīcijas cer nostiprināt ne vien Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna, bet arī viņas māsas meita, kura aktīvi iesaistījusies politikā.

Francijā – reģionālo vēlēšanu pirmā kārta, un jau tagad daudzi lēš, ka tā spilgti parādīs, kā sabiedrība vērtē Francijas valdības līdzšinējo reakciju uz asiņainajiem teroraktiem Parīzē. Lielas cerības paplašināt vēlētāju loku ir radikālajai Nacionālajai frontei, bet centriski labējie, bijušā prezidenta Nikolā Sarkozī vadītie republikāņi cer iegūt vairākumu visās pašvaldībās.

Tiesa, pēc traģēdijas pieaudzis arī tagadējā prezidenta, sociālista Fransuā Olanda atbalsts, sasniedzot 50%, kas ir augstākais punktu skaits kopš viņa ievēlēšanas amatā, taču blakus tam Francijas pilsoņi ir neapmierināti ar augsto bezdarba līmeni un citām sociālajām problēmām, kuras pārmet gan prezidentam, gan viņa sociālistu partijai.

Par galēji labējās Nacionālās frontes panākumiem ir nobažījušies partijas konkurenti un uzskatos mērenāki politiķi. Bijušais Francijas premjerministrs Fransuā Fijons sacījis, ka radikāļu popularitāte aug, jo "franču tauta ir nikna", un brīdinājis, ka gadījumā, ja Nacionālā fronte nostiprināsies reģionu līmenī, tā varēs "destabilizēt valsti".

Savukārt sociālistu līderis Žans Kristofs Kambadelis sacījis, ka aptaujas neliecina par atbalstu pašai galēji labējai partijai, bet gan par baiļu līmeni Francijā, kas arī esot radikāļu panākumu pamatā.

Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna cer kļūt par kādreiz sociālistu ilgstoši pārvaldītā Nora-Padekalē-Pikardijas reģiona prezidenti, kamēr viņas 25 gadus vecajai māsasmeitai Marionai Marešālai-Lepēnai ir izredzes kļūt ar līderi Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģionā. Taču aptaujas lēš, ka partijas pārstāvjiem ir labas iespējas iegūt arī Normandijas un Burgundijas-Franškontē reģionus.

Vēl 2010.gada reģionālajās vēlēšanās pār gandrīz visiem 22 Francijas reģioniem kontroli izcīnīja sociālisti, izņemot tikai vienu, taču tagad, visticamāk, viņi spēs varu saglabās tikai trijos, kas būtu milzīgs kritums. Otrā vēlēšanu kārta būs 13. decembrī, un tajā, kā lēš eksperti, galvenā cīņa noritēs starp trim lielākajiem konkurentiem – sociālistiem, centriski labējiem un nacionālajiem radikāļiem.

Kamēr Francijas sabiedrība dodas pie balsošanas urnām un izvēlas vietējo varu, Beļģijas policija kopā ar franču izmeklētājiem turpina meklēt vēl divus aizdomās turamos, kuri varētu būt iesaistīti teroraktos Parīzē. Jau vēstījām, ka pēc policijas teiktā, abi vīrieši ir bruņoti un bīstami. Viņi izmantojuši viltotus dokumentus, lai palīdzētu pārvietoties vienam no teroraktu rīkotājiem Salaham Abdeslamam septembrī.  Beļģijas policija izplatījusi abu meklēšanā esošo fotogrāfijas. Saistībā ar Parīzes teroraktiem Beļģijā aizturēti jau astoņi cilvēki.

Jāatgādina, ka teroraktos Parīzē 13. un 14.novembrī nogalināja 130 cilvēkus, vairāk nekā 350 ievainoti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti