Viens no jautājumiem, kas viņu nodarbinājis visvairāk ir, vai eirozonas sabrukums, būtu nozīmējis arī visas ES beigas.
Bijušajam Beļģijas premjerministram un tagad ES Padomes prezidentam Hermanam van Rompejam šī jau ir desmitā grāmata, un iepriekš viņš kļuvis pazīstams arī ar savām haiku izlasēm.
Rompejs, iepazīstinot ar jauno grāmatu, kuru šoreiz veltījis krīzēm, atzina, ka viņam visu laiku ir nepieciešams izteikties kā rakstniekam, runāt ar sabiedrību arī tad, kad ikdienas darba dēļ atliek ļoti maz laika.
Šī ir arī viena no atbildēm uz jautājumu, kādēļ viņš rakstīšanai nevēlējās pievērsties pēc tam, kad prezidenta pienākumi būtu garām.
„Daži saka, ka es tagad neesmu tik brīvs, kāds es būšu pēc amata atstāšanas. Taču tagad es jūtos atbildīgs un arī tik pat brīvs, kāds es būšu pēc gadiem. Taču pēc tam vienmēr ir mazliet vieglāk izstāstīt stāstu un pagalvot, ka tev bija taisnība. Domāju, ka ar šo grāmatu pats savu dzīvi esmu padarījis grūtāku. Protams, es necitēju to, kas tika runāts sanāksmēs, tāpat es nevienu personiski nevainoju, un es to nekad nedarīšu arī pēc savas karjeras beigām,” saka van Rompejs.
Grāmatas nosaukums - „Eiropa vētrā – mācības un izaicinājumi” jau pasaka priekšā, ka galvenais apskates objekts ir pati Eiropa pēdējo gadu finanšu satricinājumos, un van Rompejs pievērsies arī jautājumam par to, vai eirozonas sabrukums, kā daudzi to prognozēja, būtu nozīmējis arī visas ES beigas. Savulaik, viņš pats kā krīzes dzēsējs kļuva populārs arī Beļģijā, jo, būdams budžeta ministra amatā, samazināja katastrofāli augsto valsts pārada līmeni. „Šis periods bija pietiekami svarīgs, lai par to rakstītu, jo uz spēles bija eiro un eirozonas izdzīvošana.
Es pilnīgi iekrītu tiem, kuri pirms dažiem gadiem sacīja, ka, ja sabruktu eirozona, arī ES tas būtu gals, turklāt ES kā vēsturē lielākajam miera projektam. Krīzes novēršana bija vairāk nekā monetāra vai tehniska operācija, lai saglābtu valūtas stabilitāti. Notikumi ir jāvēro daudz plašāk, un es cenšos to atainot savā grāmatā,” norāda van Rompejs.
Rompejs grāmatas raksta kopš 1979. gada, un ironizējot saka, ka šī noteikti esot labākā.
Rompeja pilnvaras ES prezidenta amatā beigsies 30. novembrī. Par saviem tālākajiem plāniem 67 gadus vecais politiķis vēl nav paziņojis, un arī uz baumām, ka varētu turpināt Eiropas karjeru augstā postenī Eiropas Komisijā atbildējis, ka tā runā cilvēki, kas paši ir ļoti ambiciozi un domā, ka arī citu dzīve sastāv no augstu amatu iekārošanas.
