Šis bija jau 32. ES un Krievijas divpusējais samits un pirmais pēc pagājušā gada notikušā ES Austrumu partnerības samita Viļņā, kas iezīmēja attiecību saasināšanos abu pušu starpā. Krievijas pastiprinātais ekonomiskais spiediens uz Moldovu, Gruziju, Ukrainu, kā arī samita rīkotāju Lietuvu aktualizēja jautājumu par abu pušu ģeopolitiskajām interesēm bijušajās padomju republikās.
Lai arī ES ir atkārtoti uzsvērusi, ka asociācijas līgumi ar ES ir Austrumu partnerības dalībvalstu brīva izvēle, Krievija vienmēr ir saskatījusi tajos draudus savai ekonomikai un savām interesēs. Arī šīs tikšanās laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja, ka Eiropas Savienības plānotais asociācijas līgums ar Ukrainu tika uzskatīts par apdraudējumu Krievijas autoindustrijai.
Kā norādījis Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs, abām pusēm ir atšķirīga izpratne par asociācijas līgumiem, tāpēc gan Brisele, gan Maskava ir apņēmības pilnas šīs domstarpības novērst. „Pastāv nepareiza izpratne un atšķirīgi traktējumi par asociācijas līgumiem. Tāpēc mēs esam vienojušies uzsākt divpusējas konsultācijas ekspertu līmenī par Austrumu partnerības asociācijas līgumiem un to ekonomiskajām sekām abās pusēs. Es gribu uzsvērt, ka asociācijas līgumi, ieskaitot brīvās tirdzniecības līgumus ar tādiem partneriem kā Gruzija, Moldova vai Ukraina, ir pilnībā savienojami ar Krievijas pašreizējiem tirdzniecības līgumiem ar šīm valstīm. Tirdzniecības līgumi var darboties kopīgi ar Muitas savienību, ja vien tie atbilst Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem un tiek nodrošināta brīva lēmumu pieņemšana,” pauda van Rompejs.
Būtiski, ka vēl pirms Austrumu partnerības samita Eiropas amatpersonas ne reizi vien norādīja, ka asociācijas līgums ar ES pilnībā izslēdz līdzīgu līgumu līdzāspastāvēšanu ar Krievijas vadīto Muitas savienību.
Ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus Ukrainā, samita laikā abas puses aizskārušas arī šo jautājumu, kaut arī līderi norādījuši, ka šis aspekts padziļināti nav apspriests. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu gan norādījis, ka ir nepieciešams atbrīvoties no nepareiziem uzskatiem par to, ka viena reģiona ieguvumi noteikti ir otra reģiona zaudējumi. Pēc viņa vārdiem, Eiropa iestājas arī pret divu dažādu bloku nostādīšanu konfrontējošās pozīcijās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins gan devis diezgan skaidru mājienu, ka ES līderu iesaistīšanās Ukrainas iekšējo konfliktu risināšanā Maskavai nav pieņemama.
„Es domāju, ka Ukrainas tauta pati spēj tikt skaidrībā un vismaz Krievija noteikti šajos procesos neiejauksies. Es varu iedomāties, kā mūsu Eiropas partneri reaģētu, ja Grieķijas vai Kipras krīzes karstumā vienā no pret Eiropu vērstajiem mītiņiem parādītos mūsu ārlietu ministrs un nāktu klajā ar saviem uzsaukumiem. Mēs vispār uzskatām, ka tas nav īsti labi, bet, ņemot vērā Krievijas un Ukrainas attiecību specifiku, mums šāda pieeja nav pieņemama un iespējama.”
Kā norāda portāls „EU Observer”, visticamāk, Ukrainas protestu aktīvistiem būtu iemesls nedaudz apvainoties uz van Rompeju un Barrozu, jo viņi šādus Putina apgalvojumus pat nav centušies atspēkot.
Novērotāji jau pauduši viedokli, ka šis samits tomēr ir devis arī vairākas pozitīvas lietas, kaut vai kārtējo reizi aktualizējis diskusijas par brīvās tirdzniecības zonas izveidi starp Eiropas Savienību un topošo Eirāzijas Savienību, kas varētu mazināt spriedzi abu pušu starpā. Kā atzinis Žozē Manuels Barrozu, pagaidām šī ideja izskatās tikai pēc sapņa, taču par to ir vērts diskutēt kaut vai ekspertu līmenī, un, iespējams, sapņi kādreiz arī piepildīsies.
