Pusdiena

Atbalsta bāriņtiesu stiprināšanai deputātu vidū nav

Pusdiena

Vēlēšanās Turcijā pārliecinošu uzvaru guvis pašreizējais valsts līderis

Briselē noticis ES dalībvalstu arkārtas samits migrācijai

ES līderi pagaidām nerod risinājumu migrācijas problēmai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Atklāta un sapratnes pilna saruna, taču pagaidām bez konkrētiem lēmumiem – tā Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji raksturo Briselē notikušo ārkārtas samitu, veltītu migrācijas tēmai. Briselē tikās 16 valstu līderi, kurus visvairāk skar migrācijas krīzes jautājums. Baltijas valstu pārstāvji viņu vidū nebija.

ES dalībvalstis, pēc Vācijas rosinājuma, Briselē kopā sauca Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers, iepriekš nosakot, ka ierašanās ir brīvprātīga. Šīs sanāksmes ieganstu daudzi saredz kā Junkera palīdzību Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kuras valdība šķobās migrācijas jautājumu dēļ, un pie viena dzēst uguni arī Itālijas pusē, kuras jaunā, radikālā valdība atsakās uzņemt migrantu kuģus.

Itālija uz Briseli aizveda piedāvājumu sarakstu, kuru vidū ir prasība pilnībā reformēt esošo, tā saukto Dublinas sistēmu, kas paredz, ka valstij, kurā migranti vai patvēruma lūdzēji nonāk vispirms, ir par viņiem jārūpējas. Itālija arī pieprasa taisnīgu migrantu sadali visā ES un patvēruma centru veidošanu Ziemeļāfrikā, kur jau laikus noteiktu, vai migrantiem pienāktos patvērums Eiropā.

Šos piedāvājumus tagad izvērtēs, bet Vācijas kanclere tūdaļ pēc tikšanās norādīja, ka kopumā vienotu domu ir bijis vairāk nekā atšķirīgo.

Vācijas kanclere centās publiski raidīt iedrošinošus signālus, kas šobrīd ir svarīgi viņas valdībai. Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers arvien neatlaidīgi pieprasa pārskatīt Vācijas patvēruma politiku un noteikt stingrākus likumus, un sagaida, ka kanclere spēs vienoties ar pārējām ES valstīm par to, ka migrācijas plūsmu sadala līdzīgi.

Ja Merkele nespēs rast vienotu valodu ar savas valdības iekšlietu ministru, kurš pārstāv viņas vadīto Kristīgo demokrātu meitas partiju – Bavārijas Kristīgi sociālo savienību, tad nav izslēgts, ka lielā koalīcija, ko partijas veido kopā ar sociāldemokrātiem, tiešām izjūk. Tas būtu lielas pārmaiņas gan Vācijai, gan arī visai ES kopumā.

Šonedēļ ceturtdien un piektdien Briselē būs arī lielā ikgadējā ES līderu vasaras sanāksme, kur sarunas par migrāciju turpināsies. Merkele arī neslēpj, ka vispārēju programmu par migrāciju ar visām 28 dalībvalstīm panākt būs grūti, un tādēļ šajā situācijā ir jāslēdz divpusējas vai trīspusējas vienošanās.

Ļoti strikti pret migrantu uzņemšanu iestājas tā sauktās Višegradas valstis – Ungārija, Polija, Čehija un Slovākija, kas ir sacījušas, ka visas šādas sarunas boikotēs. 

Galvenokārt Višegradas valstu nostājas dēļ iepriekš neizdevās īstenot migrantu sadales kvotu plānu. Šo valstu pārstāvji varētu arī bloķēt konkrētu lēmumu pieņemšanu 28. un 29.jūnijā paredzētajā samitā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš ir arī izteicies, ka valstīm, kas atsakās sadarboties un uzņemt migrantus, pienākas sodi, pēc sanāksmes Briselē medijiem atzina, ka šobrīd Eiropai ir nevis migrācijas, bet gan valdību politiskā krīze par migrācijas jautājumiem.

Francijas prezidents atzina, ka ES šobrīd ir uzdevums palīdzēt tiem, kam jāpalīdz, bet vienlaikus domāt par robežu nostiprināšanu un darbu ar valstīm, kas ir lielākie migrācijas tranzītpunkti pirms nokļūšanas Eiropā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti