Cīņai ar terorismu un iekšējai drošībai šonedēļ Briselē ir veltītas vairākas konferences, semināri un arī debates Eiropas Parlamenta plenārsēdē, nerunājot jau par dažādu komiteju sēdēm. Par finansējuma pārtraukšanu teroristiem otrdien sprieda arī 28 valstu finanšu ministri.
Savukārt ES pretterorisma koordinators Žils de Keršove tagad ir viens no pieprasītākajiem runātājiem Briselē. Viņa galvenais uzsvars ir uz lielāku informācijas apmaiņu: „Būtu labi, ja februārī mēs varētu panākt progresu vismaz vienā jautājumā, proti, mudinātu dalībvalstu drošības dienestus vairāk dalīties informācijā ar Eiropolu. Tas ir sarežģīti, jo izlūkdienestu funkcijas nav daļa no Eiropas Savienības atbildības jomām. Valstis jau tagad dalās ar informāciju, bet parasti tas notiek ārpus Eiropas Savienības ietvara, jo viņām nepatīk dalīties ar visiem. Parasti tas notiek starp trim, četrām, piecām, bet ne 28 valstīm. Tas ir dziļi iesakņojies drošības dienestu domāšanā un būtu aplami uzskatīt, ka mēs to varam mainīt dienas laikā. Bet mēs varam raudzīties uz veidiem, kā veicināt sistemātiskāku datu apmaiņu ar Eiropolu, jo tam ir spoža nākotne.”
Eiropas Parlamenta lielākā grupa – Eiropas Tautas partija - jau ir nākusi klajā ar saviem priekšlikumiem cīņai ar terorismu. Līdzīgi gatavojas darīt arī liberāldemokrāti. Viņi uzsver, ka ir svarīgi, lai cīņā ar teroristiem Eiropa nekļūtu par policejisku valstu kopu, kas nemitīgi izseko visus savus pilsoņus un - gluži kā savulaik Austrumvācijas slepenie dienesti - tur mapīti teju par katru. „Cilvēki, kuri pastrādāja teroristiskos aktus, drošības dienestiem bija zināmi jau iepriekš. Kādēļ informācija par viņiem nav nonākusi pie pareizajiem cilvēkiem? Kā tas ir iespējams? Mums ir jāatbild uz šiem jautājumiem, pirms mēs sākam runāt par kādiem jauniem paņēmieniem,” norāda liberāldemokrātu grupas vadītāja vietniece Sofija Intvelde.
Starp nozīmīgākajiem priekšlikumiem, kas izskan Briselē, ir aviopasažieru datu reģistra izveide un nepieciešamība ciešāk sadarboties ar arābu valstu drošības dienestiem. Tiek pieminēta arī pilsonības atņemšana ārzemju kaujiniekiem, ja viņiem ir dubultpilsonība, un vienota Eiropas džihādistu un teroristu melnā saraksta izveide. Tāpat tiek runāts par iestrēgušās Eiropola reformas pabeigšanu.
Savukārt Eiropas Komisijas Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāta priekšnieks Matiass Ruete uzskata, ka ir jāmaina arī ieroču iegādes nosacījumi: „Mums ir ļoti nopietni jāpaskatās uz likumiem, kas regulē šaujamieročus. Nesen bija izveidota īpaša darba grupa, kas pētīja visus pašreizējos šaujamieroču likumus. No tās darba secinājumiem kļuva skaidrs, ka turpmāk mums būtu rūpīgi jāpievēršas tam, kā tiek regulēta šaujamieroču iegāde.”
Starp priekšlikumiem izskan arī ideja radīt īpašu vienību katras dalībvalsts drošības dienestos, kas sekotu radikāliem izteikumiem sociālās saziņas tīklos un palīdzētu tos izdzēst. Tiek piedāvāts arī aizliegt šifrēto saziņu internetā, kas automātiski notiek, ja lieto, piemēram, „Skype”.
Eiroparlamentāriete Intvelde uzskata, ka tā ir bīstama tendence. Savukārt pretterorisma koordinators de Keršove saka, ka bez iespējas piekļūt iedzīvotāju saziņai „Skype” vai citur internetā izsekot potenciālos teroristus esot ļoti sarežģīti: „Viens tiesnesis man nesen sacīja, ka viņi mēģina sekot jauniešiem, kuri varētu doties uz Sīriju. Tomēr tas ir sarežģīti, jo šie cilvēki izmanto „Skype” un „Whatsapp”, ko nav iespējams pārtvert. To nevar tehniski izdarīt pat ar visām tiesnešu sankcijām. Protams, ka datu un personīgās dzīves aizsardzība ir svarīga. Bet tas nozīmē, ka mēs nevaram pārtvert nekādu saziņu. Vai tas ir tas, ko mēs vēlamies? Mani tas satrauc.”
Eiropas Savienības pretterorisma koordinators norāda, ka drošības dienesti spēj izsekot aptuveni 70% potenciālo teroristu. Problēmas rada tie 30%, kurus pārtvert ir ļoti grūti.
