Gadiem pavadījis premjera krēslā, viņš tagad vēlas paplašināt prezidenta amata pilnvaras. Tomēr pēc savstarpējiem apvainojumiem bagātas priekšvēlēšanu kampaņas, šīs ir sīvākās vēlēšanās pēdējās desmitgades laikā. Valdošās „Taisnīguma un attīstības partijas” popularitāte pēdējos mēnešos mazinājusies. Parlamentā var iekļūt arī kurdu partija, bet vēlēšanas aizēnojis pirms divām dienām notikušais sprādziens tās rīkotajā mītiņā.
Balsstiesības ir vairāk nekā 50 miljoniem turku, un viņu rokās ir izšķirt, kā sekulārā islāma valsts, nozīmīgā NATO dalībvalsts un ES kandidātvalsts Turcija attīstīties turpmākajos gados. Ilggadējais valsts līderis Redžpes Tajips Erdogans pēc 11 premjera krēslā pavadītiem gadiem pērn uzvarēja prezidenta vēlēšanās. Tagad viņš vēlas paplašināt sava tagadējā amata pilnvaras, bet tam ir nepieciešams parlamenta atbalsts.
Lai šo mērķi panāktu, valdošajai konservatīvajai „Taisnīguma un attīstības partijai” ir jāiegūst pietiekams vairākums, lai varētu ierosināt referendumu par šo jautājumu.
Bet, ja tai izdosies iegūt divas trešdaļas no 550 deputātu vietām, partijai būtu iespēja mainīt konstitūciju bez konsultēšanās ar sabiedrību, kuras vairākums gan joprojām uzskata, ka Turcijai, tāpat kā līdz šīm, jābūt parlamentārai valstij.
Tomēr pēdējos mēnešos atbalsts „Taisnīguma un attīstības partijai” ir krities.
Tā joprojām ir dominējošais spēks valsts politikā, taču šoreiz vairs varētu neiegūt gandrīz 50% balsu, kā iepriekšējās vēlēšanās 2011.gadā. Turcijas ekonomika vairs neaug tik strauji, bezdarbs palielinās. Daudzi apsūdz Erdoganu par nosliecēm uz autoritāru valdīšanas stilu.
Deputātu vietas valdošajai partijai var atņemt arī kurdu „Tautas demokrātijas partija.”
Turcijā iekļūšanai parlamentā noteikta augsta barjera - jāiegūst vismaz 10% vēlētāju atbalsts. Aptaujas liecina, ka kurdu partija tas var izdoties un tā pirmo reizi var iekļūt parlamentā. Vēlēšanas aizēnojis sprādziens, kas notika kurdu partijas mītiņā piektdien, nogalinot vairākus cilvēkus un vēl vairāk nekā simts ievainojot. Amatpersonas paziņoja, ka sprādzienu izraisīja paštaisīti spridzekļi. Politiķi aicinājuši iedzīvotājus nepakļauties provokācijām.
Gaidāms, ka parlamentā iekļūs galvenās opozīcijas partijas Republikāņu tautas partija un Nacionālistu kustības partija. Ja šiem politiskajiem spēkiem izdosies uzrādīt labus rezultātus, valdošā „Taisnīguma un attīstības partija” pat var būt spiesta meklēt koalīcijas partnerus. Tā būtu pirmā koalīcijas valdība Turcijā kopš 2002.gada.
Priekšvēlēšanu kampaņa bijusi nokaitēta, Erdogana kritiķiem viņu apsūdzot par jau minētajām autoritārisma tendencēm, par jauno grezno prezidenta pili Ankarā. Opozīcijas partijas arī sūdzējušās, ka Erdogans kā prezidents iesaistījās valdošās partijas vēlēšanu kampaņā, rīkojoties kā partijas līderis nevis neitrāls valsts galva.
Savukārt Erdogans nācis klajā ar tādiem paziņojumiem, ka opozīciju atbalstot teroristi, homoseksuālisti un ateisti. Viņš arī apsūdzējis pret valdošo partiju kritiski noskaņotos medijus par centieniem panākta viņa gāšanu apvērsuma ceļā.
Savukārt, piemēram, ārvalstu laikrakstiem "The Guardian" un "New York Times" iesakot "zināt savu vietu".
Vislielāko kritiku kampaņas laikā Erdogans vērsa pret harizmātisko HDP līderi Selahatinu Demirtašu, nodēvējot viņu par "smuko puisēnu", kurš tikai ir seja aizliegtās "Kurdistānas strādnieku partijas" (PKK) separātistu kaujiniekiem.
Demirtašs sestdien paziņoja, ja vēršanās pret partiju mērķis ir "panākt, ka valstī valda haoss". Demirtašs piebilda, ka priekšvēlēšanu laikā pret kurdus atbalstošo partiju ir tikuši vērsti 124 uzbrukumi.
