Viņš norādīja, ja „tāds diezgan tradicionāli maigs radījums ārpolitikā kā Eiropas Savienība (ES)” savos vārdos kļūst asāks, tad ekonomikā ir lielāka piesardzība. ES jau ir nobažījusies par to, kā krīze ietekmēs tās finanšu sistēmu.
Āboltiņš atzīst, ka Krievija no sava dabas resursu eksporta gūst trešdaļu no sava IKP.
Energoresursu jautājumi attur ES no konkrētas rīcības un tas līdz šim, es pieļauju, attur Krieviju no konkrētas rīcības,” saka Āboltiņš. Tādējādi ģeopolitiski argumenti reizēm nomāc ekonomiskas intereses. Turklāt, ja Krievija pārņems varu Ukrainā, tad tur būs nemieri, un Krievija būs spiesta pārdot gāzi par vēl lētāku cenu, samazinot savus ienākumus.
Tomēr gāze, iespējams, ietekmē ne tikai Krievijas rīcību Ukrainā, bet arī ES attiecības ar Krieviju. Tas izpaužas, piemēram, Vācijas attieksmē pret Krieviju.
Baltija patērē sešus miljardus kubikmetrus gāzes gadā. „Šis apjoms ir tāds – ja „Gazprom” atslēgtu gāzi Baltijai, tad viņi to savā grāmatvedībā pat nepamanītu,” teica Āboltiņš.
Arī Latvijas ekonomikā notikumi Ukrainā atstās savu spriedzi. Latvijā ir pietiekami daudz nozaru, kas eksportē uz Krieviju un Vidusāziju, kur nepieciešams tranzīts caur Ukrainu un Krieviju. Tiesa, ietekme nebūtu tik liela kā Krievijas ekonomiskās krīzes laikā, jo Latvijas eksports šobrīd vairs nav tik atkarīgs no Krievijas.
Jau ziņots, ka Ukrainā novembra beigās sākās politiskā krīze, kad vairāki tūkstoši cilvēku Kijevā sākuši protestus pret valdības lēmumu neturpināt eirointegrāciju, bet veidot ciešāku sadarbību ar Krieviju. Protesti pārauguši sadursmēs ar miliciju, februārī dažu dienu laikā gājuši bojā aptuveni 100 cilvēku, rezultātā Augstākā Rada atlaida prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā un joprojām uzskata sevi par likumīgu prezidentu. Savukārt Krievijas parlaments atļāva ievest savas armijas daļas Ukrainas autonomajā republikā Krimā.
Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.
