Kopumā pamiers tiek ievērots. Atsevišķos rajonos pie Damaskas gan notikušas apšaudes starp nemierniekiem un valdības spēkiem. Nopietnas kaujas pie robežas ar Turciju izcēlušās starp kurdu vienībām un grupējumu "Daīš", uz kuru pamiera noteikumi neattiecas.
Starptautiskā sabiedrība cer, ka šī vienošanās ļaus atvieglot humāno stāvokli pilsoņu kara plosītajos reģionos, un iezīmēs jaunu pakāpi diplomātiskajos centienos noregulēt asiņaino konfliktu.
Vienošanās par agresīvas militārās darbības pārtraukšanu Sīrijā dotu iespēju sniegt humāno palīdzību, tostarp Bašara Al Asada armijas blokādē esošajām pilsētām, no kurienes pienāk ziņojumi par civiliedzīvotāju nāvi bada dēļ.
Vienošanās izpilde gan nav droši garantēta. Gan ASV, gan Krievija drīkst turpināt agresīvas militārās darbības pret diviem ietekmīgiem spēkiem — "Al-Nusras" fronti jeb Sīrijas "Al-Qaeda", kā arī plašas teritorijas Sīrijā ieņēmušo "Daīš", kas par savu galvaspilsētu pasludinājusi sesto lielāko Sīrijas pilsētu Raku.
Eksperti norāda, ka tādējādi Krievija var turpināt uzlidojumus, apgalvojot, ka tie vērsti pret šīm divām teroristiskajām organizācijām. Savukārt Asada armija var turpināt militārās operācijas, uzdodot tās par pašaizsardzību.
Taču, kamēr vienošanās izpilde ir zem lielas jautājuma zīmes, zināmu uzvaras garšu Krievija, iespējams, nule sajutusi. Cita lieta – vai šī brīža panākumu izdosies noturēt.
"Ņemot vērā, ka starptautiskie lēmumi tiek pieņemti diplomātisko sarunu ceļā, kur viens no argumentiem ir kaulēšanās, Krievija ir ieguvusi sev papildu ieguvumus, ko var izmantot, lai kaulētos ar Rietumiem," komentē ārpolitikas eksperts Māris Cepurītis. "Jautājums, cik tā būs sekmīga? (..) Tagad jāpagaida līdz vasarai, skatoties, kas būs izšķirošais posms. Ja tas praktiski būs izpildījies, tad Eiropas Savienība būs gatava, vismaz dažas dalībvalstis, iestāsies par sankciju mīkstināšanu," viņš norāda.
No vienas puses, ja vienošanās tiek pildīta kaut daļēji, tas var līdzēt atjaunot strupceļā nonākušās sarunas Ženēvā par visaptverošu noregulējumu Sīrijā.
No otras – Putina sapnis, lai ar viņu rēķinās tāpat kā ar Savienotajām Valstīm,- šobrīd izskatās reālāks, nekā jebkad aizvadīto divu gadu laikā.
Politologi secina, ka Sīrijā gūtos panākumus Kremlis noteikti vēlēsies pārspēlēt arī citās jomās. Tomēr arī Eiropa savu principiālo nostāju neatmetīs. "Pēc manām domām, šīs sarunas, kas ir sākušas daudzmaz virzīties, (..) agri vai vēlu tiks pārnests uz citiem reģioniem tādā vai citādākā pakāpē. Protams, neatmetot visas tās principiālās nostādnes, kuras ir Eiropai un neatmetot to situāciju, kura ir izveidojusies Ukrainā. Manuprāt, notikumi Ukrainā, pašā iekšienē, noteiks arī sarunu gaitu un taktiku tālākajā gaitā," saka politologs Kārlis Daukšts.
To, ka Kremlis ignorēs Eiropas vārdos pausto nostāju nekādi nesaistīt Sīriju ar sankcijām pret Krieviju par agresiju Ukrainā un Krimas aneksiju, apliecina arī Krievijas sabiedrības noskaņojums.
Secinājums — jo sliktāk klājas Krievijai, jo vairāk trofeju Kremļa saimniekam nepieciešams sarūpēt ārpolitikā, ja nepieciešams, pat ar agresīviem demaršiem uz starptautiskās skatuves. "Viņa darbības starptautiskajā politikā ir tās, ko vērtē pāri visam. Jo, ja mēs prasām: “Kādi ir Putina panākumi valsts iekšienē?” atbildes būs vai nu mērenas vai pat negatīvas. Taču šī kareivīgā lielvaras politika pret Ukrainu, pret Rietumiem un ASV – tas ir tas, kas atmodinājis superlielvalsts kompleksu," uzsver Levadas centra Sociālo un politisko aptauju departamenta vadītāja Natālija Zorkaja.
Turklāt, kā atzīst politologi, runa vairs nav tikai par vienu prezidentu Putinu, bet gan tā dēvēto kolektīvo Putinu un impērisko kompleksu, kas aptvēris plašus sabiedrības slāņus.
""Labāk būsim pat neēduši, toties varenība būs ārpusē". Diemžēl šī retorika, kurai nav iespējams atrast pretdarbību, dominē Krievijā," atzīst Daukšts.
Līdz piektdienas pēcpusdienai visām pamierā iekļautajām nemiernieku jāparakstās par tā ievērošanu. Vienošanās stājas spēkā dienvidū, bet karadarbība jāpārtrauc līdz pusnaktij.
