Tuvojoties aukstajam laikam un cilvēku straumēm pie ES robežām nerimstot, valstu vadītāji ir spiesti rīkoties zibenīgi, lai notiekošais nepārvērstos traģēdijā.
EK, kas līdz šim savos uzskatos ir bijusi stingrāka nekā dalībvalstis un asi kritizē lēnu rīcību, piedāvā vairāku punktu rīcības plānu. Neoficiāli zināms, ka tajā Balkānu valstis ir mudinātas neraidīt bēgļus pāri robežām bez kaimiņu piekrišanas un censties cilvēkus izmitināt un nodrošināt uz vietas.
Par to pirms sanāksmes Vācijas medijiem pauda arī EK prezidents Junkers, saņemdams pretī nesaudzīgu Balkānu politiķu kritiku. Tikmēr ES paplašināšanās komisārs Hāns atzīmējis, ka "bēgļi ir visas Eiropas, ne tikai Eiropas Savienības problēma".
"Šī situācija ir vairāk nekā steidzama, tādēļ mēs arī pulcējamies pēc īsa brīdinājuma. Raugoties uz šo problēmu, mēs nevar runāt par Eiropas Savienības dalībvalstīm un tādām, kas nav dalībvalstis, jo ietekme ir uz Eiropu uz visu kontinentu, un mums ir nepieciešama saskaņota un koordinēta atbilde," teica Hāns.
Viņš arī norādīja, ka ES rīcībā ir palīdzības līdzekļi, taču, lai tos piedāvātu valstīm, vispirms ir jāsaprot, cik daudz un kas tieši ir vajadzīgs.
Briselē svētdien sarunās tiekas Austrijas, Bulgārijas, Horvātijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Maķedonijas, Rumānijas, Serbijas un Slovēnijas valstu vadītāji. Sanāksmē piedalās arī visu ES institūciju – Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta - vadītāji.
Balkānu valstis draud ar pilnīgu robežu slēgšanu, sakot, ka to spēkos vairs nav kontrolēt lielo cilvēku plūsmu. Starp valstīm draud uzliesmot jauni diplomātiskie skandāli, kā, piemēram, starp Horvātiju un Serbiju.
Kopš Ungārija ir slēgusi savu robežu bēgļu straumes plūst uz Horvātiju un Slovēniju, kas savukārt cer uz Vācijas, Austrijas un Ziemeļvalstu atvērtajiem vārtiem - bēgļi vairumā vēlas doties turp, nevis palikt krietni nabadzīgākajās robežvalstīs.
"Vienīgā izeja ir robežu stiprināšana," atzinis Horvātijas premjerministrs Zorans Milanovičs. Arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvji iepriekš izteikušies, ka Vācija ir ieinteresēta, lai samita iznākumā būtu vienošanās par stiprākām robežām, kas būtu vaļā vienīgi bēgļiem no kara zonām un tiem, kam palīdzība no tiesas ir nepieciešama.
ES jau īstenojusi vairākus samitus, kas veltīti bēgļu krīzei, taču pagaidām neviens no izvirzītajiem mērķiem nav īstenojies.
