Šis ir pirmais gadījums, kad EK atzīst, ka valstu nodokļu dienesti ir apzināti saskaņojuši sarežģītas shēmas, kas pēc būtības ļauj korporācijām gandrīz pilnībā izvairīties no nodokļu maksāšanas.
“Starbucks” ir viens no lielākajiem kafejnīcu tīkliem ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Katru dienu ceļā uz darbu kafiju, tēju un uzkodas tajā pasūta miljoniem cilvēku. Tomēr atšķirībā no vairuma strādājošo šis koncerns nav maksājis savu nodokļu daļu.
EK izmeklēšanas rezultāti liecina, ka kopš 2008. gada “Starbucks” nav nomaksājis nodokļos no 20 līdz 30 miljoniem eiro. Tas notika legāli, saskaņā ar vienošanos ar Nīderlandes Nodokļu dienestu, sacīja konkurences komisāre Margrete Vestagere.
“Mēs esam atklājuši ļoti dažādas shēmas - viena par otru sarežģītākas. Tās ļauj uzlikt mākslīgi paaugstinātus uzcenojumus transakcijām starp vienas grupas uzņēmumiem. Tas ļāva pārcelt peļņu no viena grupas uzņēmuma uz citu bez skaidra ekonomiska pamatojuma. Un rezultātā uzņēmums nemaksā gandrīz nekādus nodokļus," stāsta Vestagere.
Piemēram, “Starbucks” gadījumā viens grupas uzņēmums ir maksājis otram nepamatoti augstu maksu par kafijas pupiņām un īpaši patentēto kafijas grauzdēšanas metodi, sacīja komisāre.
Līdzīgas shēmas ir izmantojis arī investīciju uzņēmums “Fiat Finance and Trade”. Arī šīs kompānijas gadījumā nenomaksāto nodokļu apjoms veido no 20 līdz 30 miljoniem eiro.
Turklāt maksāt tik mazus nodokļus šīm korporācijām ir oficiāli ļāvuši nodokļu dienesti. “Starbucks” gadījumā tas ir Nīderlandes, bet “Fiat Finance and Trade” - Luksemburgas ieņēmumu dienests. Šīs iestādes ir oficiāli saskaņojušas uzņēmumu piedāvātās sarežģītas peļņas novirzīšanas shēmas.
Reaģējot uz izmeklēšanas rezultātiem, Luksemburgas valdība paziņoja, ka nepiekrīt komisijas secinājumiem un patur tiesības tos apstrīdēt. Luksemburgas varas iestādes uzskata, ka uzņēmums nav saņēmis nekādas nepamatotas atlaides, kas nebūtu pieejamas citiem.
Šis ir pirmais gadījums, kad EK piespriež sodu uzņēmumiem, reaģējot uz "Lux Leaks" skandāla laikā nopludināto informāciju. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, kura darbojas Iekšējā tirgus komitejā, cer, ka tas ir tikai pirmais solis tā dēvēto “nodokļu paradīžu” izskaušanā. “Šeit es redzu divas bīstamības. Pirmkārt, tas, ka mazie un vidējie uzņēmumi nespēj konkurēt ar lielajiem. Un otrs moments, pieņemsim, ja tagad ir sākta izmeklēšana par “Apple” Īrijā, “Amazon” Luksemburgā, par Beļģijas nodokļu sistēmu, kur ir aizdomas, ka varētu tikt dodas priekšrocības lielajiem uzņēmumiem. Protams, ka šie uzņēmumi reģistrēsies tur, kur viņiem ir izdevīgāk. Tas nozīmē, ka Latvijā un citās Baltijas valstīs mēs zaudējam uz šāda nepamatota atvieglojumu rēķina," norāda Vaidere.
Novembrī arī īpašā Eiropas Parlamenta komiteja nāks klajā ar saviem secinājumiem par shēmām, ko korporācijas pielieto, lai izvairītos no nodokļiem. Arī komisija sola paziņot citu izmeklēšanu rezultātus. Tomēr, ņemot vērā, cik lielas summas ir iesaistītas šajās lietā,s var droši paredzēt, ka visi piespriestie sodi tiks pārsūdzēti tiesā.
Izskanējis, ka uzmanības centrā ir pasaulē lielākais datortehnoloģiju uzņēmums “Apple” un starptautiskā interneta tirdzniecības platforma “Amazon”. EK aktīvi tam pievērsusies, kad medijos plaši tika kritizēta EK prezidenta Žana Kloda Junkera saistība ar līgumu noslēgšanu starp viņa dzimto Luksemburgu un 340 starptautiskiem uzņēmumiem, kas ļāvuši maksāt mazākus nodokļus laikā, kad viņš bija savas valsts premjers.
