Ir pagājusi jau gandrīz nedēļa kopš Ēģiptes armija atstādināja no amata līdzšinējo valsts prezidentu Muhamedu Mursi, apturēja konstitūcijas darbību un uzticēja valsts vadību pagaidu prezidentam, Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājam Adli Mansuram. Pirmdien vakarā Mansurs izdeva konstitucionālu deklarāciju, piešķirot sev likumdošanas iniciatīvas pilnvaras. Saskaņā ar pagaidu konstitūciju, pagaidu prezidentam ir tiesības izdot likumus pēc konsultācijām ar valdību.
Prezidenta rīkojums paredz 15 dienu laikā izveidot juridisko ekspertu komisiju konstitūcijas labojumu veikšanai. Šim procesam atvēlēti divi mēneši, pēc kuriem jaunais konstitūcijas projekts tiks iesniegts apstiprināšanai referendumā. Tam jānotiek mēneša laikā, bet pēc tam 15 dienu laikā ir jānotiek jaunām parlamenta vēlēšanām. Šis visai sarežģītais plāns nozīmē, ka jaunas parlamenta vēlēšanas Ēģiptē varētu notikt nākamā gada februārī. Tikai pēc tam tiks izsludinātas arī nākamās prezidenta vēlēšanas.
Adli Mansura piedāvātais plāns jau izsaucis asu nosodījumu no islāmistu kustības „Musulmaņu brālība” puses. Kustības politiskā spārna „Brīvības un taisnīguma partijas” pārstāvji norādījuši, ka šo konstitucionālo dekrētu ir izdevis pučistu iecelts līderis, nosaucot to par nelikumīgu un nederīgu. Solot arī turpmāk atbalstīt likumīgi ievēlēto prezidentu Muhamedu Mursi, Musulmaņu brālība iecerējusi arī turpināt dažādas protesta akcijas un streikus.
Šādi paziņojumi izskanējuši dienā, kad zemes klēpī tiek guldīti vairāk nekā 50 Mursi atbalstītāju, kuri pirmdien tika nogalināti sadursmēs ar armijas vienībām. Musulmaņu brālība uzsver, ka apšaude notikusi miermīlīgas protesta akcijas laikā brīdī, kad protestētāji bija nodevušies rīta lūgšanām. Armija gan apgalvo, ka apšaude izcēlusies pēc tam, kad ar ieročiem un degmaisījuma pudelēm bruņotu cilvēku grupa ir uzbrukusi militārpersonām. Tāpat tiek noraidīti apgalvojumi par bojā gājušiem bērniem, paužot pārliecību, ka publicētās nogalināto bērnu bildes ir uzņemtas Sīrijā šī gada martā.
Pagaidu prezidents Adli Mansurs ir aicinājis protestētājus saglabāt mieru un savaldību. Taču tā vien liekas, ka Mansurs jau saskaras ar pirmo pretestību arī savu atbalstītāju rindās. Tā, piemēram, Mursi atcelšanu atbalstošā galēji konservatīvo Salafistu partija „Al Nour” paziņojusi, ka izstājas no sarunām par pagaidu premjerministra kandidatūru. Partija, kas noraidījusi pirmos divus premjera amata kandidātus, gan paziņojusi, ka valdības vadītāja postenī atbalstītu bijušo finanšu ministru Samiru Radvanu, kuru uzskata par spēcīgu ekonomistu un tehnokrātu, kuram ir pieredze valsts pārvaldē.
Tikmēr Rietumu prese, analizējot pēdējās nedēļas noteikumus, secina, ka Ēģipte ir piedzīvojusi asiņainu mācību. Kā norāda vācu „Tageszeitung”, notikumi ir pierādījuši, ka Musulmaņu brālība viena pati valsti pārvaldīt nevar, taču arī bez tās nekas neizdosies. Savukārt "New York Times" uzsver, ka asinsizliešana ir vēl vairāk sašķēlusi ēģiptiešu sabiedrību un abpusējie apvainojumi par sadarbību ar ASV tikai no jauna aktualizē revolucionāro noskaņojumu.
