Uz notiekošo Ēģiptē ar bažām reaģējusi arī starptautiskā sabiedrība. Eiropas Savienība izteikusi nožēlu un aicinājusi izbeigt vardarbību.
Pēdējās diennakts laikā Ēģiptes nemieros dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēku, tā ziņo mediji, bet vairāk nekā 1000 ir ievainoti. Ielās izgājuši, gan gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītāji, gan pretinieki. Policija cilvēkus centusies izklīdināt gan ar asaru gāzi, gan kaujas patronām, kas arī izraisījis lielu bojā gājušo un ievainoto skaitu. Acu liecinieki medijiem stāstījuši, ka policija nav centusies protestantus aizbaidīt, bet gan nogalināt. Slimnīcām Kairā ir grūtības uzņemt cietušos.
Situāciju raidorganizācijai BBC raksturo ārsts Heshams Ibrahims: "Tas sākas ap divpadsmitiem pusnaktī. Tā bija elle. Astoņās stundās vien mēs esam uzņēmuši vairāk nekā simts mirušo un vairāk nekā tūkstoš piecsimts ievainoto. Cilvēkiem visvairāk ir šautu brūču, uz viņiem mērķējuši snaiperi, jo visvairāk ievainojumu ir galvā."
Ar nosodījumu uz notiekošo Ēģiptē reaģējusi starptautiskā sabiedrība.
Eiropas Savienība paziņojusi, ka nožēlo cilvēku bojāeju Ēģiptē un ar bažām seko līdzi notikumu attīstībai valstī.
Eiropas Savienības augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone aicinājusi varasiestādes nodrošināt ātru pāreju uz civilo pārvaldību un atbrīvot politieslodzītos, tostarp 3.jūlijā gāzto prezidentu Muhamedu Mursi. Arī Liebritānijas ārlietu sekretārs Viljams Heigs aicinājis visas puses izvairīties no vardarbības un sākt dialogu. Viņš norādījis, ka tā ir abu pušu politiķu un līderu atbildība nekavējoties izbeigt konfliktu. Jau vēstīts, ka protesti uzbangojuši pēc tam, kad Ēģiptes pagaidu iekšlietu ministrs paziņoja, ka valdība rīkosies ātri, lai likvidētu islāmistu protesta nometni Kairas Nasra rajonā. Tur tūkstošiem Mursi atbalstītāju sapulcējušies mošejā un sola to neatstāt, tādejādi paužot solidaritāti ar ieslodzīto prezidentu.
Krasie pavērsieni Ēģiptes dzīvē notika 3. jūlijā, kad armija pēc vairākas dienas ilgušiem protestiem, kuros piedalījās miljoniem cilvēku, paziņoja par konstitūcijas apturēšanu un par pirmā demokrātiski ievēlētā prezidenta atcelšanu no amata. Pēc Mursi gāšanas armija iecēlusi pagaidu prezidentu Adli Mansuru, kurš solījis sarīkot parlamenta vēlēšanas 2014.gada sākumā. Bet bijušais prezidents Mursi atrodas ieslodzījumā.
