Diskusijas par to, kāds būs Ukrainas austrumu pašpasludināto tautas republiku turpmākais juridiskais statuss, faktiski turpinās jau kopš paša konflikta sākuma. Arī šī gada februāra vidū, noslēdzot Minskas vienošanās par konflikta izbeigšanu Donbasā, tika noteikts, ka atsevišķiem Doņeckas un Luganskas apgabalu rajoniem varētu piešķirt īpašu statusu. Maija vidū abu republiku pārstāvji piedāvāja nostiprināt Ukrainas konstitūcijā gan republiku īpašo statusu, gan atteikšanos no Ukrainas iespējamās iestāšanās NATO.
Tagad abu republiku līderi piedāvājuši Ukrainas konstitūcijā izdarīt jaunas izmaiņas, kurās būtu skaidri noteikts, ka atsevišķie rajoni ar īpašo statusu ir neatņemama Ukrainas sastāvdaļa. Turklāt ir piedāvāts skaidri sadalīt pilnvaras starp Ukrainas centrālo valdību un pašpasludināto republiku vadību. Tāpat piedāvāts abu republiku līderiem Aleksandram Zaharčenko un Igoram Plotņickim saglabāt viņu ieņemamos posteņus. Kā paziņojuši Doņeckas un Luganskas tautas republiku pārstāvji Deniss Pušiļins un Vladislavs Deinego, attiecīgie piedāvājumi jau ir nosūtīti starptautiskās Kontaktgrupas politisko jautājumu darba grupai, un sagaidāms, ka šis jautājums tiks apspriests jau vistuvākajā laikā.
Vēl pirms dažām dienām intervijā itāļu izdevumam „Corriere della Sera” Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija paudis viedokli, ka abu pašpasludināto republiku līderu gatavība palikt Ukrainas sastāvā ir labs priekšnoteikums tam, lai tiktu uzsāktas nopietnas sarunas. Ja Krievija tiešām vēloties saglabāt šos reģionus savā sastāvā, tad to iedzīvotājiem ir jāpierāda, ka Ukrainā viņiem būs ērtāk. Turklāt to esot nepieciešams darīt bez ieročiem. Putins arī izteicies, ka Donbasa gadījums ievērojami atšķiroties no Krimas, kur pievienošanos Krievijai referendumā esot atbalstījuši paši iedzīvotāji.
Runājot par Krimu, jāsaka, ka jautājums par Ukrainas teritoriālo nedalāmību kļuvis par strīdus jautājumu Starptautiskās atomenerģijas aģentūras attiecībās ar Krieviju. Maskava ir atteikusies parakstīt atomenerģijas aģentūras gadskārtējo ziņojumu, jo tajā atomreaktors, ka atrodas Sevastopoles tuvumā ir atzīts par daļu no Ukrainas teritorijas. Krievijas delegācijas pārstāvji norādījuši, ka atomenerģijas aģentūras apgalvojumi neatbilst realitātei un, ja Krievijas puse balstoties uz realitāti un starptautiskajām tiesībām, tad pārējie dzīvojot iedomu pasaulē.
Bet tikmēr ES paziņojusi, ka jūnija vidū tiks pagarinātas pret Krimu ieviestās sankcijas. Kā aģentūrai TASS paziņojuši avoti ES ārpolitikas dienestā, sankciju pagarināšana notiks automātiski un nekādi papildu politiskie lēmumi ārlietu ministru līmenī nebūs nepieciešami. Tāpat īpaši tiek uzsvērts, ka ES arī turpmāk neatzīs Krimas pievienošanas Krievijai likumību, turklāt šo stratēģiju neietekmēs pašreizējie notikumi Ukrainā.
